*

o, es kā reiz ielinkoju bildi no 3 gadus veca, Tava posta ar Daudes kritumu :)

tā arī vadāja to grupu - gids gāja pa priekšu un iebrida ceļu, pārējie pakaļ. iepriekšmītas takas nemanījām. pārāk liels bars nebija - nu mazais pasažieru busiņš. mums, kā iesācējiem leduskritumošanā, patiesībsakot paveicās ļoti - bez tiem tūristiem toč nebūtu atraduši. uz Jāņavārtu kritumiem gids ierādīja diezgan nestāvu un mierīgu nokāpšanas vietu. uz Krauļukalnu viņi mūsu klātbūtnē nekāpa lejā, bābieši tur raustījās kko un tā, bet gids noteica, ka moš atpakaļnākot pamēģināšot, viņš it kā zinot kā tur labāk nokāpt. mēs atpakaļ nācām atrāk, negribējām gaidīt, tāpēc saņēmāmies un nosvempāmies paši. cik nu skatījos, neredzēju veidu kā tur lēzenāk varētu notrausties. nez.
tālāk par Jāņavārtiem nedz viņi, nedz mēs negājām. palika jau tumšs arī.