*

"ka tā ir dziļi intīma un personiska padarīšana" tur es Tev piekrītu par milijōns procentiem. Iespējams, ka manas paniskās bailes no precēšanās daļēji sakņojas tajā, ka es ne par ko negribētu tādu lietu darīt publiski, it kā man kādam par to būtu jāatskaitās un jādemonstrē, kā nu tagad es te tagad nomainu statusu. Un ballīti ar pļaskām lielākā vai mazākā pulkā var tak noorganizēt, kad un kur vien gribas, ja gribas, kaut vai par godu tām nodarītajām kāzām.