*

Vilkates komentāram varu piebilst vien to, ka no vairākiem cilvēkiem kas jāt mācījušies ALJK ir dzirdēts, ka sākotnēji licies ka jāšana ir mocības. pašai Līgai, kura kādu laiku pabija ALJK, pēc jāšanas Armanda vadībā bija zils dibens (precīzāk sakot kājstarpe) un muguru lauza vairākas dienas pēc jāšanas. kad viņa aizbrauca mācīties uz Angliju un pēc tam tepat Latvijā ņēma treniņus pie Gitas Zaķes, viņa atklāja, ka jāšanai nav obligāti jābūt ar savu ciešanu devu. un sēžot pareizi mugura nesāp nekādā gadījumā un zilu kājstarpi dabūt ir neiespējami.

ir arī vairāki klienti, kas pārnākuši pie mums un stāsta ļoti līdzīgu zilo dibenu pieredzi, turklāt zirgā viņi sēž manāmi šķībi, pārsvaroti, S burta formā un bieži arī nestabili.