*

p.s.
turklāt viss, kas vismaz pēc manām domām, varētu būt tas, kas Tev asociējas ar manu būšanu sektā, ir padarījis manu dzīvi kvalitatīvāku, pilnveidojošāku, piepildošāku un interesantāku. es jūtos labāk, nekā agrāk, es patīku sev labāk, man ir vieglāk ar sevi sadzīvot, man ir daudz vairāk iekšēja miera, ticības sev un pārliecinātības. uzskatāmākais un ārēji redzamākais piemērs tam ir mana atgriešanās pie mana lielākā bērnības sapņa - zirgiem. bez visām tām domām un centieniem un atklāsmēm es nebūtu to izdarījusi. es jūtu, ka tas ko un kā es daru (tīri iekšēji - domās, prātā, sirdī un dvēselē) palīdz man iet uz priekšu un veidot savu dzīvi tā, lai es varu godīgi skatīties acīs pati sev un tas man šķiet vissvarīgākais dzīvē. tāpēc arī es teicu, ka mani itin nemaz neuztrauc, ka es kādam varu sākt likties garlaicīga. es dzīvoju savu dzīvi sev, nevis citiem.

un visas tās lietiņas, ko es te rakstu, es nerakstu tāpēc, ka es gribētu, lai tā domā pilnīgi visi. lai visi man piekrīistu un darītu tāpat (man brīžam šķiet, ka Tu domā, ka es to visu rakstu tieši tamdēļ un mani tas ļoti skumdina). es to rakstu kā personīgas piezīmes un atklāsmītes, bet publiski tamdēļ, ka man patīk, ja tas noder vēl kādam citam. un, ja reiz es esmu kaut ko ierakstījusi, tad tā doma manī ir tik izkristalizējusies, lai es būtu šajā konkrētajā fāzē par to pārliecināta un nešaubīga.