*

aij, nē. es nerunāju par zemapziņu. es vienkārši cenšos saklausīt visu, ko man saka mana sirds. arī visklusākos čukstiņus. un es viņai ticu un uzticos.
kas attiecas uz aizstāšanu - par šo man tieši pēdējās dienās daudz domu. sapratu, ka tā vietā, lai kautko aizstātu ar kautko citu, šo kautko vajag nomainīt ar tam pretējo, jeb īsāk sakot vienkārši nedarīt. piemērs, no dzīves, kas vistiešakajā veidā uzvedināja mani uz šīm domām - man negribas dzert alkoholu. sākumā ejot kaukur tusēt, es mēģināju alkoholu aizstāt ar kaukādiem mistiskiem koktieļiem (nu tur kola ar apelsīnu sulu, bla bla bla), jo likās, ka vajag kaut ko turēt rokā un dzert un viss tāds. tas manī radīja kauko negatīvu un nervozu. bet tad es pamēģināju vienkārši nedzert neko (nu izņemot, ja patiešām slāpst un gribas padzerties) un sapratu, kas tas ir pareizais ceļš, kas man liek justies brīvi, labi, apmierināti un nerada sajūtu, ka kautko apspiežu. tas, ka noteikti kaut kas ir jādzer izrādījās tikai pieradums un prāta uzbūvēta konstrukcija.

vēl es uzskatu, ka IR iespējams pārzināt savu iekšējo, slēpto pasauli. pirmais solis tajā ir būt pilnīgi godīgam pret sevi (un tas protams arī ietver daudzas pakāpes - vienu brīdi Tev liekas, ka kaut kādā noteiktā ziņā esi godīgs, bet pēc kāda laika nokrīt kārtējās zvīņas no acīm un izrādās, ka ir iespējams būt vēl godīgākam), savukārt uz pilnīgu savas iekšējās pasaules pārziņas procesu ved meditācija. tieši ar to es pēdējā laikā esmu sākusi nodarboties. tas, protams, ir ļoti lēns un garš ceļš, tāpēc es ļoti ceru, ka man pietiks neslinkuma, lai no tā nenovirzītos.