*

es esmu pilnīgi pārliecināta, ka var atbrīvoties neapsiežot un neaizstājot un šī pārliecība dziļi sakņojas manā pavisam personīgajā pieredzē.

es nekur un nevienā vietā neesmu teikusi, ka gribu, lai kāds kaut ko apspiež vai neizrāda! ja kādam ir kauns kāda cita vietā, lai viņš kaunas cik grib un labi, ka viņš ir tik gudrs, ka redzot cita cilvēka negudru rīcību saprot to un pats tā nedara. un es nevienā vietā neesmu teikusi, ka šādu kauna izjušanu uzskatu par ļaunprātīgu. šai brīdī man gribas saukt, ka Tu visu redzi tā kā gribi redzēt. un, ja nevēlies iedziļināties, kamdēļ vispār iesaisties diskusijā?

tas par ko es rakstīju ir personiska atklāsme par kādas emocijas dziļākiem un slēptākiem iemesliem un to, ka to izprotot ir iespējams to atmest vai kautkā pārveidot par kautko, kas man šķiet iekšējā izaugsmē būtiskāks. es nemaz nebrīnīšos, ja pēc pāris gadiem, es šai pašai emocijai atradīšu vēl dziļākus un slēptākus motīvus ("atradīšu" nav īsti precīzs vārds, jo es nevadu savas dienas šādos meklējumos. šīs domas atnāk pie manis kaut kādu situāciju, pieredzes un izpratnes rezultātā).