*

man joprojām gribas nošķirt pieredzi no pieredzēšanas. jo man liekas, ka pieredze ir nepastāvīga un nestabila konstrukcija, bet pieredzēšana ir īstenība, bet es šai nakts stundā (nu bāc, pastos pulkstenī un atkal superlaiks) vairs nespēju domas ielikt kaukādos vārdos, kuri turklāt būtu arī sakarīgi un izteiktu to, ko gribu pateikt. :)
un, jā, godīgums gan pāri visam. tas man vispār liekas visvisvissvarīgākais. ja ir tas, viss pārējais top piemests

jā, bet viss, kas ir bijis un pagājis, viss, kas nav šis mirklis, tas viss ir tikai irstošs līķis. pīšļi, pelni un putekļi. un vai gan pīšļi, pelni un putekļi var būt labs izejmateriāls dzīves stūrēšanas iekārtai?

Tev taisnība, par tiem secinājumiem, it kā. it kā - tāpēc, ka man joprojām ir sajūta, ka nau izdevies pateikt to, ko un kā domāju un tāpēc liekas, ka tas par ko mēs runājam nobīdās kaukā. nu, ka tas vairs īsti nav viens un tas pats.
bet nu nekas, gan jau man kādreiz ieliksies tie vārdi mutē vai pirkstos. acīmredzot nav vēl pietiekami nogatavojušies.
bet par ļauna nedarīšanu gan man liekas, ka zināšana par to, kas labs, kas ļauns (ar tā visa nosacītību) ir iekšā visiem. un, ja ir pilnīgi tīrs un godīgs, tad nevar darīt ļaunu. galvenā problēma, kas liek darīt ļaunumu ir melu uzslāņojums, kuru neļauj nokratīt bailes.

bet vsjo, izlieku kaķi no klēpja un eju gulēt