*

nū nez. manliekas, ka pieredze un tās krāšana ir ritīgas lamatas un konstrukcija ar ko šausmīgi jāuzmanās. vadīšanās pēc pieredzes padara cilvēkus krietni kokainākus un neelastīgākus.
es, protams, negribu teikt, ka ja vienreiz iegrūsts pirksts ugunī, ta nevajag to ņemt vērā un grūst viņu tur atkal un atkal, lai gan par šito ar vēl varētu vairāk padomāt. bet bieži vien paļaujoties uz savu iepriekšējo pieredzi mēs sevi pavisam lieki programmējam uz visuko lieku un nevajadzīgu. un gaidam kauko, kas man liekas šausmīgi stulbi. nu, piemēram, vienreiz notiek tas un tas, nākamajā reizē mēs jau viszinīgi gaidām un paredzam - tūlīt atkal notiks tas un tas. un nav brīnums, ka notiek, jo paši esam to piesaukuši.
ai, man šodien jau paliek par daudz traktātēšanas :)

bet vēl man šķiet, ka tas, kas rāda, ka pasauli var vienmēr uztvert mierīgāk un atbildīgāk ir tieša pieredzēšana (klātesamība, šeit un tagad), nevis pieredze.