es publiskās vietās neatļaujos visu to, ko mēdzu atļauties mājās. un runa pat nav par atļaušanos/neatļaušanos, bet izpratni kas ir konkrētai vietai un notikumam adekvāta uzvedība, kas nepazemo pašu un netraucē citiem cilvēkiem baudīt viņu atrašanos kopā ar tevi konkrētajā vietā.
iespējams kādam/-ai tas, ka "kāda" teātra tualeti uzskata par svētāku vietu nekā koju tualeti ir tik pazemojoši, ka tiek piemērota šāds vienādošanas akts.
es nevienu tualeti neuzskatu par svētāku vai nesvētāku par kādu citu. es uzskatu, ka itin jebkurā tualetē ir jākārto kakāšanas un čurāšanas un vemšanas lietas savu un citu cilvēku cieņu neaizskarošā veidā. man šķiet, ka čurāšana un kakāšana iekšā podiņā ir viena no pirmajā lietām, kas cilvēkam savā dzīvē jāapgūst. kas attiecas uz starpību starp teātra un koju tualetēm, tad man, piemēram, pusaudža gados arī ir gadījies pārnākot mājās pēc ballēšanās mazliet apvemt poda brilli, savukārt teātrī neesmu tā izdarījusies.
p.s. un kas diez Tu esi, ak ANONĪMAIS komentētāj? man škiet, šī nav pirmā reize, kad atstāj manā žurnālā piekasīgus komentārus. ja nepatīk tas ko un kā es rakstu, esi velkomēts nelasīt, turēt muti vai komentēt neanonīmi.
kas attiecas uz starpību starp teātra un koju tualetēm, tad man, piemēram, pusaudža gados arī ir gadījies pārnākot mājās pēc ballēšanās mazliet apvemt poda brilli, savukārt teātrī neesmu tā izdarījusies.
p.s. un kas diez Tu esi, ak ANONĪMAIS komentētāj? man škiet, šī nav pirmā reize, kad atstāj manā žurnālā piekasīgus komentārus. ja nepatīk tas ko un kā es rakstu, esi velkomēts nelasīt, turēt muti vai komentēt neanonīmi.