*

viena táda fantastiska lieta kas spánijá lauku ciematá ir - nedarbojas neviens telefons ja vien nav stacionárais, un tá ká tur cilvéki dzívo tikai vasará 99% tad tádu nav gandríz nevienam, nu varbút pilsétas domé vai kádam kas tur dzívo visu gadu un tad tu nekad nezini kas ir atbraucis un ik pa laikam apstaigá visu draugu májas, un ja tie nav atbraukushi citureiz paliec runájoties ar vinju vecákiem lídz vélam vakaram un arí ja gribi kautkur iet tad viss tiek sarunáts apstaigájot májas vai arí ejot uz báru, jo ja pusdienslaiká vai 11 vakará iet uz báru tur var satikt ik visus.
Tur ir tá ka tad kad aizbrauc uz nedelju tev jau otrajá diená liekas ka esi tur piecas dienas.
Turklát ar visu telefona trúkumu visi zin visas baumas momentáli :D
Bet vispár já - man pieméram patík ka atnák ciemos cilvéki un tá, bet manam draugam visam jábút nenormáli izplánotam, cilvéki tá vienkárshi nevar ierasties lai paliktu kádas dienas vai kádu laicinju un visám tikshanám ir jábút sarunátám un apstiprinátám jau pirms nedeljas. Un tas neskatoties uz to ka es esmu uzaugusi ar telefonu rokás bet vinsh dabuja telefonu tai pat gadá kad es tikai pie mana vecuma pieskaitot 10 gadus.
un par to pédéjo - komunikācijas apjoms it kā ir liels, tad kvalitāte ir pilnīgā pakaļā, tagad kad dzívoju tálu no lv, draugos itká visu laiku ir komunikácija ar kautkádiem skolas biedriem un sarunas bet ja mums bútu jásazinás ar véstulém vai ká tad vienkárshi shádas komunikácijas nebútu. Es pat savá zinjá domáju ka tá ir kautkáda mákslígi promoted komunikácija.