11. sērija

Posted on 2010.08.21 at 14:45
man:: slinks
skan: Stan Getz - Con Alma
Tags:

tātad, ja atceraties, ir 26. jūlija rīts un mēs stopējam no Sevanavanka uz Dilidžanu.
apstājas diezgan glauna mašīna un mums jau liekas, ka būs kas līdzīgs, kā toreiz kad Gruzijā stopējām uz Batumi un, ka mums noteikti tiks prasīta nauda. mašīnā sēž divi armēņu jaunēkļi no Erevānas. izrādās viņi ir sulu un šnabju izplatītāji. brauc veikalos pa ceļam un piedāvā tiem savu preci. vadītājs ir tāds diezgan nerunīgs, toties blakussēdētājs izrādās jauks un salds kā medus karotīte. viņš ir ļoti norūpējies par mūsu labklājību, desmitreiz prasa vai mums ko nevajag, vai esam paēduši utt. nopērk mums ūdeni un atkal prasa vai negribam ēst, kafiju nu vienalga ko. kad izstāstam par saviem plāniem, piedāvā mūs pēc darba laika beigām aizvest kāda ekskursijā. uzzinājuši ka nākamvakarā jau taisamies uz lidostu, piedāvā aizvest arī uz turieni.

Dilidžana ir kalnaina un mežaina Armēnijas pilsēta. skaistākā vieta, kuru tur redzējām. jocīgi, ka braucot turp ir jāizbrauc caur 2 km garu tuneli. un kad izbrauc otrā pusē ārā, viss ir pavisam savādāk. tā pa lielam tur izskatās, kā mazā, zemā Svanetijā. tik tur aug nevis skujukoku, bet pārsvarā lapu koku meži. kalni zemāki un viss krietni civilizētāks. divas galvenās tūristu atrakcijas ir Hagartsin un Gošavanak monastīri, kas abi atrodas krietnu gabalu ārpus pilsētas (līdz vienam 17, līdz otram 23 km). uz vienu sarunājam braukt kopā ar mūsu jaunajiem armēņu draugiem, uz otru nolemjam aizkulties paši, kamēr draugi strādā. sarunājam sazvanīties pēc 16iem un dodamies katrs savās gaitās.
tiklīdz izkāpjam no mašīnas Dilidžanā, mūs pievāc viens vecis un velk uz savu personīgo tūristu info centru. viņš piedāvā mūs par 5000 dramām aizvest uz Gošavanku. bet esot vēl labāks variants - no kalnu ezeriņa ejot 6 km trekingtaciņa uz Gošavanku. viņš mūs aizved līdz ezeriņam un pēc 2h savāc no Goša un tas viss tikai 10 000 dramas. mēs esam kļuvuši uzmanīgāki un ap pirkstiem tik ātri vairs netinamies. ar mokām izlaužamies ārā no veča biroja (viņš vislaik mēģina panākt, lai mēs ar Kārli neapspriežamies savā starpā, kā arī negrib īsti, lai mēs ejam prom), sakot, ka pastaigāsim pa pilsētu un tad brauksim uz Gošu. pastaigājam arī un sarunājam taksi pa 3000 dramām līdz ezeriņam.
atrast trekingtaciņas sākumu nav grūti, bet nepazust tai mežā gan nav viegli. taciņa pārsvarā nav taciņa, bet nenormāli dubļains, ar kvadricikliem izdangāts meža ceļš. bieži viņa sazarojas un, lai gan ir apzīmēta ar sarkanu krāsu (zīmes uz koku stumbriem vai lieliem akmeņiem), ir grūti tam izsekot līdzi. mēs, protams, vienā brīdī nozūdam no pareizā ceļa un normālu laiciņu izbrienamies pa brikšņiem un čūkslājiem, līdz pavisam necerēti, pēc baigi stāvā rāpiena pa nogāzi, esam atkal augšā un uz pareizā ceļa. kad taciņa iznāk no meža, kļūst vēl grūtāk, jo sarkanās zīmes nekur neredz, bet ceļi vairākās vietās sazarojas. vispār mūs tai ceļā vairākas reizes glāba gruzīnu tetru mešana, ar nolūku izzīlēt pareizo ceļu - visas reizes tetriņš parādīja pareizo. kad beidzot esam aizkūlušies līdz Gošam un izstaigājuši to, sākam meklēt iespēju tikt atpakaļ uz pilsētu. es noskatu lielu itāļu tūristu autobusu, kurš drīzumā grasās doties ceļā. šoferis piekrīt mūs paņemt līdz Dilidžanai, tik esot jāprasa atļauja gidei. piekrīt arī gide, tik esot jāprasa atļauja tūristiem. arī tūristi piekrīt un tā mēs ērti un jauki nobraucam atpakaļ pilsētā. šoferis uz atvadām vēl iedāvā mums katram pa minerālūdens pudelītei.
pulkstens ir jau kaukur seši un mēs zvanam saviem armēņu draugiem. taču rezultāts nav tik jauks kā gaidīts - viņi ir apvainojušies, ka mēs viņiem nezvanījām 16os kā sarunāts (mēs bijām sapratuši, ka jāzvana vnk pēc 16iem, kad viņi beidz darbu) un šodien jau dara citas lietas. sazvanamies rīt, īsi nosaka Martins un noliek klausuli.

ezeriņš, no kura sākām gājienu uz Gošu

Photobucket

platākā un sausākā takas vieta

Photobucket

resns koks ar sarkano zīmi

Photobucket

floras pārstāvji

Photobucket

taka iznāk no meža

Photobucket

Photobucket

dubļainākā takas vieta

Photobucket

Photobucket

Photobucket

Photobucket

Gošavanka priekšbaznīca

Photobucket

Photobucket

pats Gošavanks
dibināts 1188. gadā. 14. gs. pamests, tad 17. - 19. gs. atkal apdzīvots. un pagājušā gadsimta vidū mazliet parestaurēts

Photobucket

Photobucket

Photobucket

ļoti smuks khačkars tur ir

Photobucket

Photobucket

Photobucket

Photobucket

Photobucket

tā kā draugi mūs tomēr neved uz Hagarstinu (kas it kā esot krietni skaistākā un mežonīgā vietā nekā Gošs) un ir jau vakars, mēs sākam domāt par naktsmājām. nolemjam meklēt vietu kur gulēt ārā bezmaksas. izrādās, ka līdz tādai ir daudzi kilometri. daļu noejam, daļu mūs noved nostopēts žigulis (vadītājs protams prasa par to naudu) un vēl daļu atkal noejam. naktsguļai piemērotu vietu atrodam Dilidžanas dabas parkā, blakus pussagruvušajam Jukhtakvank monastīram. esam gan sabaidīti ar visādiem meža zvēriem, tai skaitā lāčiem (tā dabas parka emblēma ir lācis), bet nakti pavadam mierīgi. vieta ir skaista un visu nakti dzirdami dažādi naktsputnu brēcieni, visādi sisinātāji un govis, kas ganās turpat netālu. no rīta apskatamies Jukhtakvanku. it kā 15 min gājiena attālumā ir vēl viens klosteris un mēs no sākuma domājam moš aiziet arī līdz tam un vispār iziet pa īsāko tā dabas parka taciņu, jo vieta ir patiešām, patiešām ļoti skaista, bet tā kā uz to brīdi mums tā ceļošana ir līdz kaklam, tomēr neejam. izejam līdz galvenajam ceļam un dabonam autbousu uz centru.

skatiņš no guļvietas

Photobucket

tizlošanās

Photobucket

Jukhtakvanks sajozts ar dzelžiem lai nesabrūk pavisam

Photobucket

Photobucket

Photobucket

neiztrūkstošie khačkari

Photobucket

Armēnijas kalnu junikorns

Photobucket

Photobucket

pa ceļam ārā uz galveno ceļu

Photobucket

Photobucket

centrā atrodam autoostu - milzīgu padomjlaiku ēku, kurā iekšā ir tikai viens mazs galdiņš ar divām tantēm, kuras pārdod biļetes. mēs ar nopērkam maršrutkas biļetes uz Erevānu. uz biļetes rakstīts, ka reiss ir 13:30, tantes saka, ka reiss ir 13:00, bet patiesībā mēs izbraucam jau ap 12:30 - kad maršrutka ir pielasījusies pilna ar braucējiem. tā ka visi tie centieni pēc kārtības liekas mazliet smieklīgi un lieki.

nākamā sērija, beidzot būs pēdejā, vot.

Previous Entry  Next Entry