*

šodien gribēju izmēģināt praksē naturāļu bieži izteikto apgalvojumu, ka pamēģinot iepriekš tikai ar trenzi strādātu zirgu jāt bez mutes dzelža, uzreiz būs cits zirgs - priecīgāks, atsaucīgāks un strādāt gribošāks. tomēr vismaz ar Upeni tas itin nemaz neattaisnojās. 21 gadu vecais zirgs, kurš visu mūžu strādājis tikai ar trenzi, pie tam specializējies uz bērniem un iesācējiem, kuri jājot īpaši rūpīgi nekontrolē savu ķermeni un tā signālus, likās ļoti nelaimīgs, nepārliecināts un uz beigām jau dusmīgs. ar gaitu maiņām nekādu problēmu, bet pagriezieni un apstāšanās pilnīgas mokas, i man, i viņai. beigās kapitulēju savas nemācēšanas tikt ar to galā, zirga neapmierinātības, dunduru radītās nervozitātes un svelmes priekšā, pārliku pavadas no apaušiem atpakaļ pie iemauktiem un turpināju treniņu kā ierasts. ķēve uzreiz priecīgi atplauka un godprātīgi reaģēja uz mazāko prasījumu kauko darīt.
karstums gan drausmīgs, jāju bez segliem un beigās viss mans dibens un kājas mirka zirga sviedros. toties sanāca brīnišķīgi bezseglu lēkši.
un rītvakar, kad dunduri būs aizgājuši gulēt, man būs svētku izjāde pa Botānisko dārzu.