*

ļoti grūts jautājums.
jo ilgāk neēdu gaļu un zivis, jo vairāk visa kā nāk klāt.
tā ritīgi gaļu neēdu 5 gadus (neesmu pilnīgi droša par šo skaitli, varbūt vairāk). man jau kopš bērnības gaļas ēšana ir kaukādā ziņā šausminājusi un nekad arī diezko gaļa nav garšojusi. garšoja atsevišķas lietas - cepta vistas fileja, pelmeņi utt. tad vienreiz apnika šmurgāties un pakāpeniski pārstāju - sākumā vēl reizēm ēdu vistu un zivis. šobrīd ir sajūta, ka tikpat pakāpeniski organisms rokrokā ar prātu un ētiskajiem apsvērumiem atsakās arī no olām - tīrā veidā vairs neēdu, bet ja ir iekšā, piemēram, kūkā, ta neklīrējos un ēdu.
man personīgi ir tā, ka jo vairāk laiks iet, jo vairāk mani šausmina doma par gaļas ēšanu - drausmīgi šķebina tā smaka, kas rodas gatavojot gaļu (vecāki vienmēr ver virtuves durvis ciet manis dēļ, kad šmorē kauko) un liekas arī pretīga doma par nogalināšanu, sāpēm, ciešanām un beigtām būtnēm.

vispār man ir tāds uzskats, ka godīgi ēst gaļu var gadījumā, ja tu pats esi spējīgs nogalināt. nevis pirkt veikalā skaisti safastētas paciņas ar priecīgiem ruksīšiem virsū - tā ir pilnīga liekulība. vēl man riebjas cilvēku augstprātība šķirojot kurš zvērs ir labs, kurš slikts, kuru ēst, kuru ne (kāpēc, piemēram, vecu zirgu var pārdot uz kautuvi, bet suni nē?).

bet tās manas domas un mana pārliecība un izvēle. ļoti izvairos skatīties otram šķīvī un diskutēt par šīm lietām. lai katrs ēd, ko grib un, ko uzskata par labu, ētisku, pieņemamu un garšīgu. :)