*

es būtu ļoti, ļoti, ļoti priecīga, ja šitāds laiks būtu visu atlikušo ziemu. ja ir šitā (silti, saulaini, nešļuraini), tad manis pēc tā ziema var vilkties līdz pašam aprīlim.

pārnācu tikko no jāšanas treniņa. nenormālnobridos pa sniegu - visas taciņas uz stalli aizputinātas, brīžiem sniegs pāri ceļgaliem. redzēju atkal stirniņas ļoti tuvu paskrienam garām.
vispār vairs negribas jāt ar segliem. foršāk bez. ar katru reizi uzsēde paliek drošāka, stabilāka un automātiskāka un vairāk var domāt par vadību.
un manī sāk iemist pārliecība, ka, ja kāds cilvēks ir atnācis pirmo reizi jāt, tad viņam vajag iedot vecāko, mierīgāko un godprātīgāko zirgu - bez segliem. lai sajūt, kā tas zvērs kustās un kā kustēties kopā ar viņu, lai sajūt, ka viņš ir dzīvs, silts un ar ļoti jūtīgu ādu, lai sajūt cik viņš ir nomierinošs.