*

repertuārs tiek sastādīts vadoties no konkrētā brīža iespējām - kā var skatoties no aktieru sastāva salikt paralēli izrādes, lai var spēlēt vairākas vienā vakarā vai vismaz vienu. nav jau daudz mums to aktieru. bez tam rādīt kaut ko no tā uz ko biļetes nevar dabūt mēnešiem nav tik vienkārši, jo ir ļoti daudz izbraukumu. tagad pat - februāra beigās Klusuma Skaņas brauc uz Jaunzēlandi, spēlēs tur veselas 7 izrādes, ceļš vienā virzienā vien vairāk nekā diennakts, dekorācija savu ceļu uz turieni uzsāka jau diezgan sen. Klusuma Skaņās spēlē lielākā daļa aktieru no ejošajām izrādēm, tāpēc šeit neko īsti nevar spēlēt, jāmēģina sastādīt kaut kā repertuārs no izrādēm, kurās spēlē tikai mājāspalicēji. tas pats ir ar Garo Dzīvi - viņa nepārtraukti braukā riņķī, dekorācija reizēm brauc pa taisno no vienām ārzemēm uz otrām. Soņa arī vislaik braukā, gandrīz katru mēnesi ir viens izbraukums.
teātris jau tā padodas pieprasījumam - pārlika, piemēram, Zilākalna Martu no mazās zāles uz lielo - manliekas, ka izrāde ar to kaut ko zaudēja, bet nu tomēr tagad viņu var noskatīties 4x vairāk skatītāju vienā vakarā.
bez tam - Alvim ar reprtuāra stādīšanu nav pilnīgi nekāda sakara. ar to nodarbojas administrācija.

un šī brīža situācijā teātrim no visiem aspektiem ir izdevīgāk orientēties uz ārzemju braucieniem.