*

1) mans mīļais ir mājās;
2) draugos paklausījos dziesmas no Dzelzs Vilka jaunā albūma Teātris un man kauns. tas nav teātris, tas ir lēts balagāns. ir pat dziesma, kurā visnotaļ Mārpliski tiek dziedāts re-vo-lūc-ija-nāc. un katrs no lirikās izmantotajiem tēliem, jau ir vismaz reizes trīs ir apviļāts iepriekšējos albūmos - liekas, ka Juris ar sinonīmu vārdnīcu rokā pārrakstījis vecās dziesmas, nu labi, ne viens pret vienu, jo atšķirībā no otrā albuma un palodzes sēž nevis viņš pats, bet kaukāda sieviete. izskatās, ka viss tas īstums un godīgums, kas pirms nepilniem 10 gadiem mums ar Lauru lika dzīties viņiem līdzi uz končiem pa visu Latviju ir nosmacis naudā, taukos, ikdienībā, ģimenes dzīvē un vecumā;
3) es ļoti mīlu mūziku un tāpēc man žēl, ka man pēdējā laikā, ar retiem izņēmumiem, nav nekas labs par to sakāms. man negribas izklausīties pēc nīgras, kašķīgas vecenes, bet patiešām no šogad iznākušajiem albumiem, vienīgais, kas man patīk ir Bens Frosts, tas ko kaarl bi ielicis.
4) pēdējā laikā mēdzu sapņos redzēt beigtus putnus. vienreiz zvejoju no dīķa laukā mirušus kraukļus, šonakt akal divi beigti baloži mētājās istabā pie miskastes.