*

nez, man radies iespaids, ka garderobisti bišķi dzīvo kā strausi, bāžot galvu smiltīs - nu mums jau tā maz, mums jau nav ko atņemt. un vakar vakarā, kad gāju uz teātri pakaļ Kārlim, tad daļa no tur esošajiem garderobistiem savā kārē pēc informācijas par sapulci līdzinājās dzeltenās preses žurnālistiem, prasot vēl baumiņas, sensācijas, pūšot ziloņus no mušām un nemaz nemēģinot apjēgt situācijas nopietnību.
vēl viena lieta, ko sapulcē teica Alvis ir, ka viņš nevēlas, lai teātrī būtu jābarojas no baumām, tāpēc arī ir šāda sapulce, kurā katram ir iespēja uzdot sevi interesējošus jautājumus.
zinu, ka daudziem garderobistiem ir citas darīšanas pa dienu, bet nu neticu, ka vispār neviens nevarēja aiziet. un nu man neviens nepateica, ka tas attiecas arī uz mums liekas absolūti muļķīgi, jo rakstīts bija visu JRT darbinieku sapulce un šajos laikos garderobistiem jau nu vismazāk vajadzētu sevi uzskatīt par kkādu autonomu veidojumu, uz kuru neattiecas tas, kas attiecas uz visiem pārējiem.
lūdzu, neuztver pārāk personīgi un neapvainojies. tās tik tādas manas pārdomas un novērojumi.