Kaut kad relatīvi nesen caurskatīju Eiropas brīvprātīgo darbu piedāvājumus Gruzijā un atdūros pret termiņos nokavētu pieteikšanos palīdzībai karadarbības postījumu kultūras mantojuma atjaunošanai.
pirms pāris dienām dzirdēju stāstu par meiteni, kura aizbrauca minētajā brīvprātīgās palīdzēšanas darbā un nenormāli iemīlējās Gruzijā. saprata, ka tā ir viņas vieta un, ka viņa tur paliks neatkarīgi ne no kā.
Tas tā atkāpei, dzerot rīta kafiju.