*

Aizgājušajā oktobrī mēs Pokaiņos palikām pa nakti. Skaitā trīs. Ar baigām bailēm un ļoti milzīgā tumsā. Pirms tam gan skriešus skrējām cauri mežam, līdz pagurumam un visādi citādi. Patīkami, bet nekādas īpatnības maģijas gan netika sajustas.
Diez vai kaut kas sakarīgs būtu mūsu pavadītā nakts tur, ko uzrakstīts un lasīt. Un, jā, es tikai gribēju papriecāties par to, ka mums tā bija jauka kopistiska sajūta.