*

sirsniņai nepavēlēsi, bet šķiet, mana sirsniņa nav muļķe - kad iemīlējos man, protams, bija bažas par nākotnes praktiskajiem aspektiem (JO MAN PATĪK DZĪVOT KĀ RŪĶIM SAVĀ PROVINCES NAMIŅĀ!!!!), bet kko mainīt tajā, kā es jutos īsti nebija iespējams. ziemā diezgan mīzu par to, kā būs ilgtermiņā dzīvot vienatā privātmājā, gādāt malku, pļaut zāli un tikt galā ar dārzu un saimniecības lietām, bet izrādījās, ka BF arī labprāt dzīvo rūķa dzīvi, prot viskko salabot, uztaisīt, izdarīt, iestādīt, nozāģēt, saelektrizēt utt. utjpr., turklāt pats redz un saprot visu, nav jālūdzas kko izdarīt vai jābiksta un mums vispār labi sakrīt redzējums par to, kā kam vajadzētu būt + es jūtos ļoti mierīgi, priecīgi un labi dzīvojot kopā. tuvākos dažus mēnešus gan viņam būs intense darba projekts Rīgā + ārzemēs, bet gan jau izdzīvošu. galvenais pārciest etnofestivālu (NĀKAMNEDĒĻ, BĻEEEEE!!!!) un tad jau būs vispārīgi vieglāk dzīvot.