*

es no visas sirds ienīstu vivi biļešu iegādi tiešsaistē. no visas, visas sirds. no pašiem sirds dziļumiem.

"Liepājas kanālā izveidojusies skaista sniega putra"

Grīnbergu spams jeb - mana vecvecmāmiņa 1967. gadā apmeklē Kanādu

EKSPO - 67
Starp 50 miljoniem
“Būt cilvēkam - nozīmē būt atbildīgam par visu… Būt cilvēkam - nozīmē priecāties par uzvaru, ko guvuši biedri… Būt cilvēkam, nozīmē apzināties, ka ar savu darbu tu palīdzi celt pasauli…” - šie Antuāna Sent-Ekziperī vārdi kļuva par šī gada vispasaules izstādes motīvu. (..)
Arī man bija izdevība būt vienai no šiem 50 miljoniem. 10 stundas lidojums no Maskavas komfortablā padomju pasažieru lidmašīnā TU-104 pāri Baltijas jūrai, Zviedrijai, Norvēģijas fjordiem, Atlantijas okeānam, Grenlandei, Islandei un drīz redzami Kanādas krasti - un esam Monreālā, kas 1967. gadā saņēma no Briseles vispasaules izstāžu stafeti.
Un, lūk, esam Expo-67. Ļaužu daudz, dažādu ļaužu… Dažādu tautību, dažāda vecuma, dažādi ģērbušies, nereti mums neparastos tērpos: sievietes modernos minisvārciņos vai mini biksītēs virs ceļgaliem, vai visai vieglos, atklātos tērpos… (..)
Saviļņojumā ieejam Expo-67, dodamies pāri Kosmosa tiltam. Iztālēm redzams viens no skaistākajiem, saistošākajiem stiklā, alumīnijā, tēraudā un betonā veidotais paviljons, kura fasādē mirdz burti USSR - URSS (angļu un franču ir oficiālās izstādes valodas). Pie galvenās ieejas paceļas augsta skulptūra - sirpis un āmurs, uz kuras priekšējās šķautnes izveidots PSRS valsts ģērbonis un Konstitūcijas teksts stāsta visai pasaulei par visu sociālistisko republiku, visu padomju nāciju vienlīdzību un līdztiesību. Lepnums par piederību visprogresīvākai cilvēces sabiedrībai pārņem ikvienu no mums, ieejam savā paviljonā kā personīgās pārbaudes brīdī! Jā, iekļūt arī tajā nav tik viegli… ļaudis, ļaudis, ļaudis… Interese par pirmās sociālistiskās valsts paviljonu ir milzīga. (..)
Padomju Savienības paviljons ir pats lielākais izstādē pēc eksponātu skaita un eksponātu aizņemtās platības. Desmit tūkstoši eksponātu trijos stāvos - kosmoss, zeme, okeāni - stāsta par padomju cilvēka radošo darbu un sasniegumiem. (..) Uz neskaitāmiem poliekrāniem krāsainās filmās atainojas mūsu darbs un atpūta, dzīve un sasniegumi.
10. jūnijs /vai jūlijs?/ - Padomju Latvijas nacionālā diena expo-67. Paviljonu priekšējā fasādē mirdz Padomju Latvijas karogs. Jau no agra rīta paviljonā skan Latviešu tautas dziesmas, pulcējas daudz ļaužu. (..) Izcilus sasniegumus guva mūsu republikas redzamāko mākslinieku uzstāšanās Expo-67. Dziļu saviļņojumu klausītājos izraisīja A. Kalniņa “Brīnos es” Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka J. Zābera izpildījumā (..).
Pārejot Kosmosa tiltu nokļūstam pie ASV paviljona. Lode 20 stāvu mājas augstumā. Veidota no caurspīdīgas plastmasas, stikla, viegla tērauda caurulītēm, kas sastāda ap 2000 sešstūra sekcijas. (..) Paviljona iekšienē plašums un tukšums. Saista vienīgi kosmosa zāle (..). Bet aiz kosmosa - “vadošā Amērika”, ko pārstāv ievērojamu dziedoņu ģitāras, Debi Reinholddes guļamistaba, kinozvaigžņu portreti un abstraktās gleznas. Mēs nešaubāmies par to, ka ASV ir ko parādīt Vispasaules izstādē, mēs negaidām, ka tā stāstīs par karu Vjetnamā, tomēr mēs nesaprotam, kādam apmeklētāju kontingentam domāts šis paviljons (..).
/1967. gads. Mašīnraksts (kopā 10 lappuses). Alīnas Grīnbergas arhīvs/


https://hiddenarchitecture.net/expo-67-ussr-pavilion/
Brīnos es
kādas zootehniķes - Sociālistiskā Darba Varones iespaidi par braucienu