*

* joprojām neesam beiguši apkures sezonu. ilgākais pārtraukums laikam bija marta beigās, kad labprātīgi nekurinājām krāsni veselas 3 dienas pēc kārtas. likās, ka būs kaut kāds malkas ietaupījums un atspaids augstajām malkas cenām, bet nekā
* maijā esmu peldējusies mazāk nekā februārī. februārī bija psiholoģiski vieglāk paciest aukstumu
* joprojām neesmu dzirdējusi lakstīgalu
* šortus esmu uzvilkusi divas reizes
* trešo gadu pēc kārtas uz manu vārda dienu nezied ceriņi
* ekstrēmi maza sparģeļu raža. nav baigi ieinteresēti līst ārā šajā aukstajā pasaulē
* dārzs drausmīgi sauss, vieni putekļi. normāls lietus nav bijis kopš aprīļa
* zirgs joprojām nav pilnībā izģērbies no ziemas kažoka. šobrīd puse galvas ar ziemas, puse ar vasaras spalvu. pārējais ķermenis ar vēl ļoti pūkains
* K regulāri staigā biezajā ziemas jakā. es savu izmazgāju un noliku skapī, spītīgi atsakos vilkt atkal ārā. bet brīžiem gribas. diezgan bieži.

vakar izgājām ļoti, ļoti skaistu maršrutu:
mašīna jāatstāj Ratniekos (tur, kur notiek Laba daba). gar trīsstāvenes stūri jākāpj lejā Ratnieku gravā. jāiet gar Krāčupīti, pa ceļam apskatot Ratnieku alas. vietā, kur taka pagriežas atpakaļ uz augšu, uz Ratniekiem, jāturpina iet uz priekšu. turpat blakus Krāčupīte ietek Vildogā un tālāk ceļš ved gar Vildogu. vispirms jāšķērso nātraina, gārsaina, avenājaina pļava un turpmāk jau pārsvarā mežs. sākumā vēl gadās noiet gar visai pamestu un zālēs ieaugušu atpūtas vietu, bet tālāk ir pilnīga mežonība. Vildoga met daudz, daudz līkumu, krastos ir ļoti baltu un ļoti smalku smiltiņu pludmalītes, bet labajā pusē gandrīz visu laiku ir ļoti augsta krauja. neilgi pirms Vildogas ietekas Gaujā, kreisajā krastā ir Vecandrijāņu klintis. Ļoti, ļoti skaistas un iespaidīgas. izejot līdz Gaujai, jāgriežas pa kreisi un pa visai platu un civilizētu taku, pa Elpju ieža kori, jāiet līdz tiltiņam pār Tildurgas ieteku Gaujā. pirms tiltiņa jāgriež iekšā pa kreisi Tildurgas kanjonā. priekšā būs Dagnes ala un sakritušo koku dēļ, iespējams, liksies, ka tālāk tur nav kur iet. bet ir. ejiet alai pa kreisi un sekojiet upītei. tālāk kādu gabaliņu būs nenormāli smuks un medžik smilšakmens kanjons. pēc tam turpinās vienkārši ļoti skaista, mežonīga un visai grūti brienama grava. tur vajadzētu spēt izsekot, kura ir Tildurga, bet - kuras sānu pietekas un turpināt iet gar Tildurgu. kad nu galīgi apnīk (baigais kritušo koku un nogāžu labirints) un ir sajūta, ka kādas 2/3 no Tildurgas ir noietas, var līst augšā, iznākt ārā pļavā, pieklājīgi, pa maliņu iziet līdz grantiniekam un atlikušo gabaliņu līdz Ratniekiem aizsoļot pa ceļu. kopā aptuveni 11 kilometri, bet ar krietnu nokāpelēšanos gan reljefa, gan kritušo koku ziņā. gājām trīs stundas. pie Vildogas cilvēku pēdas redzēju vienā vietā. pie Tildurgas tikai kanjona sākumdaļā. toties pārnadžu pēdas visur no vienas vietas. konkrētas takas nav, dažos posmos ir kaut kas takveidīgs, dažos šauras un dubļainas zvēru takas, dažviet tīri un neskarti brikšņi.

+ iesaku paņemt līdzi papīra karti, jo mums zona pazuda jau iekāpjot Ratnieku gravā un atgriezās tikai izlienot no Tildurgas gravas
+ neiesaku iet vasarā. Tildurgas gravas pēdējais posms jau šobrīd likās drusku par lapainu. un to nātru/aveņu/gārsu pļavu varētu būt ļoti nepatīkami iet, kad tas viss būs saaudzis garāks. tā kā ir auksts un viss aug un lapo lēni, vēl kādu nedēļu var mēģināt, bet vēlāk varētu būt baigi grūti + caur salapojumu arī nevarēs īsti novērtēt smukos skatus
+ neiesaku iet arī ļoti slapjā un slidenā laikā, jo ir liels potenciāls kaur kur nošļūkt lejā pa nogāzi
+ mazliet ilustrāciju