*

pēc pagājušās reizes biju noraizējusies, bet šodien atkal sanāca burvīga Ieeja. par spīti atkušņa šļurām un slapja sniega putrām viss saslēdzās un notika. piebraucamais ceļš galapunktam gan bija kļuvis par nebraucamo ceļu, K visas paunas no grantinieka līdz ezeram vilka ar manām bērnības ragaviņām.
likās interesanti, ka jau otro no ne visai daudzajām Ieejas reizēm, kāds bungu meditācijā aizpeldēja gaismā. tas it kā nav tā ļoti izplatīti un tipiski šim meditācijas veidam, tā ka moš vieta un/vai konkrētās bungas tur sūta. un abi viesi saņēmās pirmo reizi mūžā ielīst āliņģī, par ko arī bija priecīgi un es ar viņiem ļoti lepojos.
labs vaibs šim pilnmēnesim.