*

šogad taisos rakstīt cibā biežāk un dažādu iemeslu dēļ gribētu atsākt pierakstīt ekskursiju piezīmes. hvz, kas no tā sanāks. tātad:

jaunā gada pirmajā dienā devāmies uz Gulbīti (tāds, neoficiāls nosaukums mežam, uz kuru bērnībā braucām ogās un sēnēs) meklēt Gulbīšu upurakmeni. labi, ka bija zināmas koordinātas, citādi droši vien nebūtu trāpījuši.
ceļmalā bija daudz zvēru pēdas sniegā. par vienām varētu būt, ka vilkam, bet varētu arī nebūt. paziņa, kas nodarbojas tieši ar zinātnisku vilku pētīšanu, teica, ka soļu ritms atbilst vilkam, bet gan sūdīgās bildes, gan tas, ka sniegs kūstot un sērsnojot bojājis pēdu precizitāti, neļauj to droši apgalvot. konkrētajā apvidū vilki dzīvojot.
kaut kur netālu no upurakmens mežā ir arī akmenskrāvuma senkapi, ko tautas valodā dēvē par Jura (Jurģa) vai Māras baznīcas drupām, bet nezinot koordinātas likās, ka neatradīsim, tāpat, kā pavasarī neatradām Kapusila akmens krāvuma senkapus.

( dažas ilustrācijas )