*

cik janvāra pēdējā diena bija maģiski skaista, mirdzoša, zaigojoša un brīnumaina, tik februāra pirmā - pelēkmiklglumpļockīga un nepatīkami tumīga.
vakar divatā ar zirgu klaiņojām pa (gandrīz) neskartiem sniega laukiem, saule bija spoža, koki sarmoti, debesis zilas un svaigs sniegs putēja zem zirga kājām.
šodien caur dziļu un slidenu slapjsniega šļuru, ledotam lietum līstot, pa netīrītu valsts nozīmes autoceļu stūrēju uz galvaspilsētu, lai bradātu un slidinātos pa saltām peļķēm un cerētu, ka kaut kas auksts, slapjš un smags neuzkritīs uz galvas.

( vakardien )