*

zibens un pērkons un lietus un krusa. pēc tā viss tik spožs, smaržīgs, rāms un dzīvs. uzkāpt zirgā un aizjāt pļavās. satikt stirnas, grāvmalē dusošu un nezināmam zvēram piederošu mugurkaulu un, uzjājot kalnā, izbiedēt zaķi. krūmi pilni lakstīgalu, tālumā kūko dzeguze, no tīrummalām spurdz ķīvītes, bet zemākajās vietās kāpj migla.
lēkšot un just, kā zirgā kūsā tāds pats prieks par mirkli, par plašumu, pļavu, vēju krēpēs, svaigo gaisu, sazēlušo zāli un kopābūšanu, kā manī.