*

17169. Lieldienas rītā, kad baznīcā zvana, ir jākāpj uz istabas augšu. Tur pie skursteņa redzēs vecu vīriņu sēdam, kam galvā būs cepure. To cepuri nu vajaga
steigšus noņemt un bēgt. Kas paspēj ar to cepuri nokāpt zemē, tam būs tāda cepure, kas nesēju padara neredzamu. Bet ja vīriņš noķer ņēmēju, tad jāmirst.
/V. Juoņus, Pustiņa./

17397. Ar pirmā lieldienas rītā melnas vistas dētu olu var tikt vaļā no visādām klimažām.
/K. Jansons, Plāņi./

17399. Ja Lieldienas nakti pulksten divpadsmitos nosūkstī melna kaķa novārītus kauliņus, tad varot zagt dienas laikā, neviens nevarot noķert.
/K. Lielozols, Nīca./