*

vakar biju uz pirmizdrāzi. man liekas būs ļoti labi. būs. vakar bija labi pirmie divi cēlieni, bet trešajā aktieru pārgurums un pārslodze lika sevi manīt - pazuda dinamika, temps, likās, ka aktieri spēlē tādā kā slow motion. vizuāli ļoti, ļoti skaista. milzu skaļrunis jau no paša sākuma asociējās ar Melanholiju (Trīra), bet, kad Guna 3. cēlienā sāk runāt par eksistenciālajām skumjām, tad pavisam salikās kopā. tā vispār - tas, ko Vlaģiks visās savās izrādēs (vismaz tajās, ko esmu redzējusi) sauc par mīlestību, vispār nav mīlestība, bet ego un tāpēc arī tur viss vienmēr notiek tik destruktīvi.

jāaiziet kkad noskatīties vēlreiz 3. cēliens un no kādas tālākas vietas, vakar sēdēju 2. rindā, bija forši, bet manliekas, scenogrāfiju labāk var izbaudīt no attāluma.

p.s. vispār, zinot Vlada problēmas ar dedlainiem, jāatceras iet skatīties viņa jaunās izrādes jau kādā 2. vai 3. blokā