*

tā mīļie draugi, Keidža koncerts bija medžik. es nevarētu teikt, ka viņu klausos mājās/ikdienā, bet dzīvajā bija šausmīgi kruta. sēdēju metra attālumā no pianista un ceļoju kaut kādos sēnīgos (galu galā Keidžs bija mikologs) mikrouniversos.
bet runājot par medžiku - es tikko ļoti nosalusi atbraucu mājās no Zilo kalnu skatu torņa, kur biju aizdevusies ziemeļblāzmas lūkoties. tas arī bija šausmīgi kruta. sākumā viņa bija tāda liela, bet savādi statiska, pēc tam sāka dejot, tad bija tādi gari gaismas stabi pa debesīm un vienu brīdi varēja redzēt arī sarkanvioletos toņus. un lielais lācis karājās tieši tam visam pa vidu. tagad zināšu, ka tas skatu tornis ir +/- tuvākajā apkārtnē ļoti laba vieta ziemeļblāzmošanai. iepazinos tur arī ar kaukādiem čaļiem, kam bija fotoaparāts. solījās vēlāk atsūtīt bildes.

nu re, sagaidīju arī ilustrācijas no tornī sastaptā Kristapa L.
( ilustrētā šodiena )