*

vakar manam brālim mežiņā, kādu km no mūsu mājām, iekoda čūska. viņš nepaspēja ieraudzīt tieši kāda. nezinādams, ko darīt aizdevās uz Salaspils poliklīniku. tur visi raustīja plecus, teica - ai, mums jau te nekā nav, nekādu serumu, nekā, mēs jau te neko nevaram izdarīt. uz jautājumu, ko tad vajag darīt, turpināja raustīt plecus un teica, ka varbūt vajagot uz Rīgu braukt. uz kurieni? - nezinam, varbūt uz Gaiļezeru.
brālis pārradās mājās un īgni cieta. kājas īkšķis, kurā čūska iekoda, turpināja pampt un sāpēt. palasījām internetu un piedāvājām saukt ātros (kas arī ir pareizā rīcība šādā gadījumā). viņš sākumā atteicās, bet pēc tam piekrita. atbrauca ātrie un viņu aizveda uz Gaiļerzera toksikoloģijas nodaļu. slimnīcā viņam nācās piedzīvot ļoti nepatīkamus brīžus. neko nepaskaidrojot atņēma mobilo telefonu un drēbes. un pēc tam ņirgājas, ka vai tik viņš nemelojot par to čūsku, vai viņš pats vispār zinot, ko viņš gribot un kāpēc esot atvests. neviens viņam neko nesastāstījis un uz jautājumiem kas un kā utt. neatbildējis. pēc tam vēl izrādījās, ka krievu tautības ātrās palīdzības personāls papīros ierakstījuši, ka viņam dzīvoklī iekodusi žurka!!!
nolemts atstāt pa nakti slimnīcā. tuvinieki protams neko nezina, telefons viņam atņemts un izslēgts (kāpēc???). zvanījāmies pa visādiem uzziņu tālruņiem un runājām ar visādiem nelaipniem cilvēkiem (pirmā atbildētāja gan bija laipna), kas pārfutobolēja no viena numura uz atkal citu.
šorīt, izcietis vēl vienu ļoti pazemojošu drēbju un telefona atgūšanas procedūru, brālis atgriezās mājās. analīzes būšot pēc 2 nedēļām. Kārlis, ja kas, kad pirms 2 gadiem bija slimnīcā, savas "analīzes pēc dažām dienām" tā arī vispār nesagaidīja. tās vnk izgaisa.
sakostā vieta joprojām sāp un ir uztūkusi, vispārējā pašsajūta arī nu tāda, galva sāp utt. ņemot vērā to papīros ierakstīto žurku, gribas sākt domāt vai tik viņš nav sašpricēts pret trakumsērgu un čūskas kodums atstāts pašplūsmā.