*

zirdziņš mani šodien ļoti, ļoti iepriecināja. bez segliem aizjājām uz karjeru plunčāties. stipri šaubījos, ka pierunāšu zirgu tur kāpt iekšā. jo a) zinu stāstu, par to, ka zirga iepriekšējais jātnieks reiz gribējis viņu pierunāt kāpt kaukādā ūdenstilpnē ar viņu mugurā. abi sakāvušies un Radis tā arī nav nekur iekāpis un atteicies kāpt vispār; b) Dabas zirgos zirgiem pagājšvasar tika izrakts neliels dīķītis, citi zirgi tur mēdz šļurkāties, bet Radi nekad, nekad neredzēju to darām; c) mēģināju viņu arī ievilināt Misā, lai pabradātu, bet dabūju skaidru un nepārprotamu "Nē, nekāpšu un viss!". man pat sākumā bija problēma ar viņu cauri palielākai peļķei izjāt. ar peļķēm gan bijām kaut cik iedraudzējušies jau Dabas zirgos, bet šopavasar Salaspilī zirgs mani tomēr ir paspējis jau vairākkārt pārsteigt. sāka ar to, ka citās meža pastaigās pie rokas, labprāt kāpa iekšā un šļakstinājās lielizmēra lāmās pie karjeriem. un šodien, kad kompānijā ar dažiem citiem zirgiem aizjājām peldināties, zirgs bezkādām pārrunām, aci nepamirkšķinājis iekāpa ūdenī un gāja dziļāk. es sēdēju augšā ar brīvām pavadām un ļāvu viņam izpausties. viņš vareni vicināja pārmaiņus te vienu, te otru priekškāju un baisi šļakstījās. brīžam spēra pa ūdeni arī ar pakaļkājām. vienbrīd pacēlās pat tādā kā mini stoiciņā. žēl, ka karjers nav tik dziļš, lai zirgs varētu kaut brīdi laisties peldus. dziļākajā vietā Radim bija līdz pussānam. nošļakstīja mani no galvas līdz kājām. es esmu ļoti priecīga par visu šito.
katrā ziņā zirgs ir iedzīvojies labi, jūtas labi, ir uzēdies smuki apaļš, uzvedas daudz dzīvespriecīgāk un atbrīvotāk nekā agrāk. 13. jūlijā būs talka, lai iekārtotu viņam un diviem viņa draugiem naktsaploku ziemai, lai var dzīvot ārā 24/7 (šis ir tāds kā uzaicinājums palīgā).

+ čupiņa bildes iekrājušās no pavasarīgām pastaigām. no šodienas pastaigas uz karjeru gan nav.
( pastaigas )