*

vakar pavadīju burvīgu ~ pusstundu ar zirgu. ievedu laukumā, uzlīdu plikam mugurā (t.i. bez segliem un iemauktiem un apaušiem) un gulēju saulītē. zirgs zem manis arī gulēja. pilnīgs miers un siltums un kluss kopābūšanas laimīgums. pēc tam godīgi izstāstīju zirgam visu par nākotnes plāniem. liekas, ka saprata un pieņēma. kad braucu prom stāvēja pie vārtiem un žēlīgi skatījās. dabūju skriet atpakaļ un vēlreiz samīļot.

no Dabas zirgiem braucam prom Lieldienās. kas nu grib paciemoties pie mums Plakanciema mežos - ir palicis vēl mēnesis, lai to izdarītu.

un ir izveidojies domubiedru blogs, kurā mēģināšu ik pa laikam pierakstīt savas refleksijas par komunikāciju ar zirgiem. pagaidām, gan esmu ierakstījusies tikai vizītkaršu sadaļā, bet domāju drīz saņemties arī pirmajam ierakstam. tikmēr var palasīt pārējo meiteņu stāstus un pārdomas.
http://www.zirgacels.blogspot.com/