*

auļošana tomēr rada tādu kā svētku sajūtu iekšā. vispirms jau tāpēc, ka aizlēkšoties līdz auļiem nemaz ar tik bieži negadās. bet galvenokārt tāpēc, ka tas liekas kaut kā ļoti īpaši. piefiksēt to brīdi, kad zirgs pāriet no ātriem lēkšiem uz auļiem - tai mirklī viņš it kā uzkaras ar visām četrām kājām gaisā, paplašina kustību amplitūdu un aiziet, ar ātrumu šķietami nesaderīgi, līdzenā gaitā - es dievinu to mirkli!
darīt to ar zirgu, kam uzticies*, ir absolūti brīnišķīgi un redzot, ka tuvojas ceļa gals, kurā būs jāapstājas paliek pat mazliet skumji iekšā. brīvība, lidojums, mežonīgs prieks, kentauriska kopābūšana un nagu piesitienu ritmiskā dunoņa, kas ievelk reibinošā mītisko pirmlaiku transā.

šodien tātad auļojām.


______________
* man ir gadījies, ne pēc savas iniciatīvas, auļot ar zirgu, kuram es neuzticos, kurš neuzticas man un, kurš to dara nekontrolējami un tādā gadījumā tas ir absolūti drausmīgi.