*

jēziņ, nu beidzot!!! beidzot es dabūju dzirdēt savu šī gada pirmo lakstīgalu. un tepat, tepat kkur pavisam pie mājas, kādā no kaimiņu kokiem. un šitādā gaišā dienas laikā, nevis pievakarē/naktī, kā tam parasti jābūt. es jau biju sākusi uztraukties, ka šogad nemaz nedzirdēšu, jo pagājšgad pirmā reize bij jau kādā 8. maijā un viena pilsētsbiedre, kuras tēts ir kaukāds baigais mežzinātnieks, stāstīja, ka mūsu rajčikā esot baigi savairojušies plēsīgie putni un iespējams tāpēc tās lakstīgalas šopavasar te nedziedot.