*

humpalu dievība ir jocīgs radījums. visu pagājušo rudens/ziemas sezonu, humpalbodēs spēros iekšā ar cerību, ka tur mani gaidīs manas jaunās (nosacīti, protams), foršās, lētās slēpošanas bikses. nu tādas, kas man der un izskatās pieklājīgi un ir ērtas un siltas. nekā - ir tikai lielas, mazas vai tizlas un dārgas pietam. šoruden akal veru humpaldurvis ar mērķi uzdurties jaunam, smukam ziemas mantelim, jo pirms 4,5 gadiem, arī humpalā pa četri lati pirktais sienāžmētels ir noriebies līdz nelabumam. nuvo - ieejam šodien tepat piemājas veikaliņā un Kārlis ar slaidu vēzienu izvelk no čupas precīzi mana izmēra un gana estetiskas slēpošanas bikses pa veseliem pieēsmit santīmiem gabalā. tas nozīmē, ka uz jaunu manteli man būs vēl gads jāgaida, ja?