*

ufffff. šodien BEIDZOT biju uz jōgu. un, protams, pasniedzēja izdomājusi, ka tagad man vispieejamākajā nodarbību laikā būs nevis pierastās - statiskās āsanas, bet gan vinjāsa jōga. tā jau kruta, tikai man, pēc vakardienas nojaukšanās no zirga, kā rezultātā ir sastiepti visādi savādi kakla un muguras muskuļi (par kuru eksistenci es iepriekš pat nenojautu), šorīt ar riteni nobrauktajiem 20 km (pusi no tiem pretīgā pretvējā) un pēc apmēram divu mēnešu jōgas nedarīšanas, kaukad nodarbības vidū gribējās mest paklājiņu pa gaisu un bēgt projām, atpakaļ neskatoties. nu labi, labi, tik traki arī nebija un rezultāts tomēr ir nenormāli foršs. ķermenis un prāts liekas ļoti pateicīgi par šito. prieks, ka parādīju savam Ego nepieklājīgu žestu, saņēmos, aizgāju un arī centos tur visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. nākamreiz jau būs krietni vieglāk. lai gan pirms atgriezties pie vinjāsām, mēģināšu aiziet uz pāris parastajām nodarbībām iestaipīties.