*

ap 17iem aizmigu un sapnī redzēju ka briest kkāds baigais riots. cilvēki pulcējās uz tāda kā skatu laukuma, kurš atradās diezgan augstu kalnā un kuram tieši pretī, ļoti tuvu slējās Rīgas domes ēka ar pilnībā no stikla taisītu augšdaļu. tai bija atvērti jumta logi un varēja iekšā redzēt valdības vīrus, pret kuriem arī tika mērķēta visa tā agresija. valdībnieki, lai novērstu uzmanību, bija atsūtījuši uzstāties manu klasesbiedreni Maiju Silovu, kura taisījās spēlēt elektriskās ērģeles un dziedāt. savā maijsilovīgumā viņa bija sagatavojusi kaveru Inokentija Mārpla dziesmai "Eu priekšniek". viņa gan paspēja novilkt (nu tādā Torijas Eimosas stilā) tikai divas rindiņas, kad atmosfēra kļuva pavisam bieza un smaga un atbildīgās personas viņu apklusināja. pēc tam laikam sākās akmeņu mešana pa to Rīgas domes stikloto jumu, bet es sāku sapņot jau kko galīgi citu, tāpē nezinu kā tur viss beidzās.
karoč nobeigums paliek atvērts.