*

paldies, jebkam, ka es neesmu čīka ar gariem, nekur nederīgiem nagiem un tukšu galvaskausu. tad es nevarētu satīt vadus, lai arī tizli, bet tomēr tā, lai viss skan un, ja arī ar pirmo reizi neskan, tad padomāt un saprast, kāpēc neskan un izdarīt tā, lai beigu beigās viss ir kā vajag.

pagājšnakt sapnī redzēju, ka mēs [nezinu, kas tie mēs īsti bijām] esam kkādi augstmaņi, kam jāveic garš ceļš pār bezgalīgiem plašumiem [tādā kā bibliskā garā] kopā ar milzīgiem dzīvnieku bariem [apmēram briežveidīgiem, bet nereāliem]. iešana vilkās ļoti lēni, lai gan kāds teica, ka mēs katru dienu noejot 1238 km. nokļuvām arī kkādā pilsētā pie upes grīvas. pie ūdens varēja nokāpt pa platām akmens trepēm, kas stiepās gar visu krastu. kkāda princese bija stāvoklī un sēdēja uz trepēm un viņai bija jāaizver acis, kad garām gāja divu parasto bruņurupuču pavadīta, baltā bruņurupuciene, kurai bija cilvēka galva ar sievietes seju. uz bruņām viņai bija rakstīts kāds vārds, ko es neatceros, bet, kas likās ļoti būtisks. princese nedrīkstēja skatīties uz to bruņurupucieni, jo tad, viņas bērniņš, kad piedzimtu, nevarētu dzīvot parastu dzīvi.