*

vakarnakts bija zaļa zaļa. Daugava čalinājās pret dambja slīpo malu, mirdzinājās pieaugošais mēness un ne mirkli nebija auksti.

+ mazliet šokējošā informācija, ko šorīt guvu no paša pirmavota, ir reizē mulsinoša, biedējoša un daudzsološa. [un kā lai es tagad domāju par kaut ko citu?]

es tikai pīpēju un dzeru kafiju
pīpēju un dzeru
un domāju

shvkr būs jātaisa vaļā lielā tulamora pudele, kas stāv uz skapja. no way. nomierinies, Ines. tas viss itin neko nenozīmē. neko jaunu. tikai to, ko Tu jau sen zini. sen sen sen. nekas jau nemainīsies, jo īstenība nekas arī nav mainījies. viss ir tieši tikpat ļoti, kā sen sen atpakaļ.