*

atriteņošanās mājās no skolas bija brīnišķīga, ar līkuma izmešanu caur memoriālu un mājāsbraukšanu caur pļavām pa bedraino zemes ceļu, radot īstu lauku ilūziju.
duša un zemeņu sidrs saldajā ēdienā.

un vēl - pēdējā laikā man nemaz negribas runāt. varbūt tāpēc arī izvairos no sabiedrības, jo visi sāk prasīt - kas tev ir?, kāpēc tāda skumīga? ko neko nesaki?
man nekas nav, es neesmu skumīga -
es jūtos sasodīti labi, tikai negribu runāt

+ vakar sarunāju ar mammu, ka viņa neravēs ārā sētmalē sasējušos kaņepju plantāciju. dod dievs katram tādu mammu un tādu sētmali.
augustā dzersim pienu.
[pagājušā gada pieredze liecina ka tas piens var būt gandrīz nāvējošs]