*

sapnī ātri braucu ar riteni pa Brīvības ielu, netālu no Pērnavas ielas uzbraucu kkam jocīgam, kas mani ar visu riteni pasvieda diezgan augstu gaisā. jutu, ka piezemējoties noteikti nokritīšu, tādēļ pieķēros pie 2stāvu koka ēkas augšējās dzegas. neizskaidrojamā veidā ar kājām uzmetu riteni uz jumta un pati kārpījos augšā. uzkārpījos, vēroju pa ielu ejošos cilvēkus un mēģināju sazvanīt ugunsdzēsējus, kas dabūtu mani un riteni lejā, prātojot vai par to būs jāmaksā. sazvanīt tomēr neizdevās. tad atnāca Ivo un Digna...

iepriekšējās nakts sapnī, steidzoties biju nosviedusi riteni pie vārtiņiem, gar kuriem nez kāpēc gāja šoseja ar baigo satiksmi. lai nokļūtu atpakaļ man bija jāveic nenormāli garš ceļš cauri mežam, brikšņiem utt. kad nokļuvu pie riteņa, garāmbraucošās kravas mašīnas bija tam pa pusei norāvušas pakaļējo ratu...

+ vēl man joprojām sapņos rādās cilvēks, kuru es labprātāk neredzētu. nu vismaz sapņos nē. un visi pēdējā laika sapņi šķiet absolūti reāli. tā aizvakar es sapnī rezervēju biļetes uz Londonu, no 5. līdz 11. novembrim...
laikam jārezervē pa īstam...

atvainojos visiem aicinātājiem par savu pēdējā laika nesabiedriskumu un nekurneiešanu, bet man kkā baigi patīk mierā, mājās un vienatā. es jūs joprojām ļoti mīlu.
+ man pēdējās 1.5 nedēļas skolā, pirms sesijas and some things still have to be done.
bez tam
es šobrīd esmu blonda. vakar naktī lasot Kanta "Spriestspējas kritiku" bija tik karsti un garlaicīgi, ka neizturēju un devos uz vannasistabu ar pussalūzušo trimeri nodzīt matus. nekrāsotās saknes ir tik garas, ka krāsa manāma tikai uz pašiem matu galiem. šorīt pat mamma izbrīnījās cik es esmu blonda.
nekas
rīt aizbraukšu uz Salaspils centru pēc krāsas un kļūšu atkal tāda kā vienmēr.