*

beidzot [pēc pamatīgas iztizlošanās - biju novilkusi filmu tīrā japāņu valodā. 1ie subtitri ko sadabūju bija šitādi: "$$&Jmbbhj*&^%jk", 2ie bija ļoti labi, bet nebija piedabūjami rādīties tālāk par 2/3 filmas, 3ie bija sūdīgāks tulkojums + tulkoja ne tikai runu, bet katru skaņu, piemēram, "faint footsteps", "electronic beeping" utt.] noskatījos Ghost in the Shell 2: Inocennce. gan vizuāli, gan muzikāli, gan, pats galvenais - saturiski un filosofiski skaistāka un iespaidīgāka par pirmo daļu. daudz atsauču uz citiem kultūras tekstiem, piemēram, Aizeka Azimova klasiskajiem robotikas trīs likumiem [grāmata "Es, robots"] un senindiešu literatūru ["Labāk ir vientuļi dzīvot, nevis ar muļķi saieties, tālab ej viens, neko nekārodams, kā zilonis ziloņu mežā, - ej ļauna nedarīdams." no Dhammapadas nodaļas par ziloni jeb Nāgavagas]. par pārējām atsaucēm neesmu pilnīgi droša tāpēc nerakstīšu.

"If the substance of life is information, transmitted through genes, then society and culture are essentially immense information transmission systems, and the city, a huge external memory storage device." Batou

tā kā pagaidām vairāk neviena filma nav attorentējusies un tās, kas šobrīd torentējas, dara to kliba zirnekļa ātrumā, varētu palasīt jau pieminēto Azimova "Es robots" un atcerēties bērnību. arlabunakti.