*

ye, releitoju ar visu. tikai esmu punktā, kurā esmu zaudējusi darbspējas un ieguvusi riebumu pret darbu kultūrā un savu nozari (kino) specifiski. pagaidām vēl ir mazliet iekrājumi palikuši, no kā dzīvot + dzīvesbiedrs palīdz, bet kā ilgtermiņā sevi uzturēt, nav ideju. skats apvārsnī pagaidām nesniedzas tālāk par to, ka jātiek galā ar depresiju un apātiju un nespēju pakustēties vai iziet no mājas (pakrūtē sākas nereāls trauksmes kamols, jau par to iedomājoties, tāpat iedomājoties, ka jāatver un jāatbild uz ēpastiem). šādi ir jau daudzus mēnešus un pagaidām nepaliek labāk.