*

ļoti identificējos ar visu, ko raksti.
Cilvēki strādā stipri par daudz visās sfērās, bet kultūras nozare kļūst arvien toksiskāka un izsūcošāka ar multitaskingu un mūžīgajām cīņām par pamatlietām, lai vispār kaut kas varētu notikt.
Ikdienā man jādara it kā ne pārāk daudz, turklāt lietas, kas man idejiski patīk un interesē, bet tiklīdz tiek iesaistīti citi cilvēki, obligāti grafiki un neelastīgi termiņi, es spēju pastrādāt tikai dažas stundas dienā, kuras pēc tam man vajag kompensēt ar ļoti daudzām stundām vienatnē. Neproduktīvi, neperspektīvi, neiedvesmojoši.
Nesen pāris nedēļas varēju darīt to, kas man patīk un sanāk vislabāk, un koncentrēties tikai uz šo vienu lietu, pārējās uz laiku atmetot - izrādījās, ka tomēr neesmu sliņķis, varēju mierīgi močīt daudzas stundas dienā, nejūtot nogurumu un tukšuma sajūtu. Šī, protams, ir tā manu profesionālo interešu sfēra, kurā maksā vismazāk.