Man personīgi palīdz divas patiesības. 1.Visas vilšanās ir no iluzoras iedomas,ka vecāks VARĒJA büt citādāks, izturēties citādāk, dot to un to, etc. Bet patiesība ir tāda,ka NEVARĒJA. Jo, ja varētu, tad arī rīkotos vai dotu to un to. Tas pats attiecas uz mums pašiem. Arī mês nevarējām būt citādāki itin nevienā dzīves situācijā. "Pêc kara visi gudri" 2. Man ar vecākiem nav nekāda sakara. Viņi tikai realizê to, kas man pienākas. Tas arī viss.
Jauki,ka pieņēmi tēti. Bet pieņemt it visus var tad,kad vispirmān kārtām esi pieņēmis pats sevi. Labi ietaupās uz psihologiem, citādi jāizstrādā katrs rads un draugs, baigi dārgi sanāk:)
1.Visas vilšanās ir no iluzoras iedomas,ka vecāks VARĒJA büt citādāks, izturēties citādāk, dot to un to, etc. Bet patiesība ir tāda,ka NEVARĒJA. Jo, ja varētu, tad arī rīkotos vai dotu to un to. Tas pats attiecas uz mums pašiem. Arī mês nevarējām būt citādāki itin nevienā dzīves situācijā. "Pêc kara visi gudri"
2. Man ar vecākiem nav nekāda sakara. Viņi tikai realizê to, kas man pienākas. Tas arī viss.
Jauki,ka pieņēmi tēti. Bet pieņemt it visus var tad,kad vispirmān kārtām esi pieņēmis pats sevi. Labi ietaupās uz psihologiem, citādi jāizstrādā katrs rads un draugs, baigi dārgi sanāk:)