*

1. janvāris
pamostos neizgulējusies. K pa nakti nav maģiski izdziedinājies, joprojām t virs 38 grādiem. joka pēc izmēru sev - 37,3, ko vispār nejūtu. braucu uz veikalu pēc testiem, labi, ka aizbraucu vispirms uz benzīntanku ieliet degvielu, jo izrādās Topiņš tikai no 10 un aptieka vispār ciet. Benzīntanks tukšs un kluss un visa teritorija pilnīgā ledū. laiks ļoti pretīgs. dabūju testus un sapērku random našķus, braucu mājās. K uztaisa testu - negatīvs. diena paiet gulšņājot un graužot sēmenes. vakarā skatāmies Labirintu.

2. janvāris
K ir labāk, šodien tik ap 37. es aizbraucu uz stalli. laiks diezgan pretīgs, jāt negribas. satieku Jolantu, viņa paņem Vegu, es Radi un izejam nelielu līkumu pie rokas. zirgi tikai caurām dienām stāv pie barotavām un rij un pārāk maz kustas un viņiem pampst kājas. tāpēc kaut kādu fizkultūru cirkulācijas uzlabošanai vajag. pēc tam diezgan neveiksmīgi braucu uz Valmieras Depo meklēt putnu barību. iepriekšpirktā putniem riebjas. lielāko daļu tur esošo graudu viņi izsvaida zemē un izlasa tikai sēmenes. zem ābeles ir vesels izsvaidīto graudu bruģis. putni nezina, ka tas ir speciāls maisījums savvaļas putniņiem. bet Depo nekā cita nav. sapērkos kaut kādus random našķus un braucu mājās vārīt zupu. uzvāru buljoniņu ar sērpiepi un puraviem un pērļu grūbām. vakarā man atkal ir 37,3, man liekas ka man ir period fever. ir jau bijis iepriekš. noskatāmies visu The Chair pirmo (un laikam arī vienīgo) sezonu.

3. janvāris
iknedēļas šausmuagrā sapulce tb 8:30. pēc tam plānots braukt uz Valmiermuižas treniņu, jo divas piektdienas jau izkritušas. tāpēc sapulces laikā taisu ātro kovidtestu, drošības dēļ. negatīvs. uzreiz pēc tam biedrene atraksta, ka Reinis atrakstījis, ka slims un treniņš atceļas. žēl. bet tāpat braucu uz stalli. trijatā ejam apvidū. līst lietus. labprāt lēkšotu, jo pamats to vēl ļauj, bet biedreņu zirgi tādi pārāk līksmi, tāpēc tikai rikšojam. mans zirdziņš saka, ka būtu gatavs skriet, bet, kad, ne tad ne un ir pilnīgs chill. man prieks par to. braucu mājās, gribas ēst. sacepu saldētas sviesta pupiņas + šie salāti.

4. janvāris
K aizbrauc uz Rīgu no rīta. es domāju ko tik visu neizdarīšu, bet beigās neizdaru neko un esmu par to dusmīga un nīgra. spēlēju Heroes un klausos podkāstus. ārā ekstrēmi pretīgs. viss pagalms tīrs ledus ar ūdens šļuru pa virsu. uz pagrabu pēc kartupeļiem eju, kaisot sev priekšā no plīts izgrābtus pelnus, bet pagalma vidū pelni beidzas. kartupeļus dabūju. biju gribējusi noteikti iziet pastaigāties, bet vēlāk arī intensīvi līst un es tiešām nevaru saņemties. tā arī tā diena paiet - nesaņemoties. K braucot mājās izņem no pakomāta manu mušmiru medu. pasūtīju tādu izmēģināšanai, ar domu, ka ja būs foršs, nākamruden taisīšu pati. pirms miega apēdu naža galu. miegs ir foršs un sapņu daudz. neesmu droša cik tajā iesaistījās vai neiesaistījās mušmire.

5. janvāris
braucam uz Rīgu. K jābūt 10, es varētu būt vēlāk, bet nav jēgas braukt vēlāk ar autobusu vai otru mašīnu. kko patorčīju, padaru izrādes lietas, atkal patorčīju. biju cerējusi, ka atrašanās kabinetā stimulēs pieķerties drīz iesniedzamajai atskaitei, bet tas, protams, nenotiek. K aizbrauc taisīt kovidtestu. pienāk vakars, notiek izrāde, beidzas izrāde. ir forši, ka beidzot ir nākamajā dienā vēlreiz tā pati izrāde un viss nav jāvāc atkal nost pavisam. drusku pāri deviņiem jau laižam mājās. mājās ir auksti. kurinām krāsni un skatāmies vecas Rika un Mortija sērijas līdz kādiem pustrijiem. naktī atnāk K kovidtesta rezultāts - negatīvs.

6. janvāris
paguļu līdz 11, tad mierīgi sēžu un dzeru kafiju, kamēr K, kurš piecēlās agrāk jau guļ diendusu. ap pusvieniem braucam uz Rīgu. ar kolēģiem ejam eskursijā uz Āgenskalna tirgu. tā ēka tukša izskatās tik episki skaista. kā baznīca, nevis tirgus. pēc tam ejam atpakaļ uz Zelleni un setapojam improvizētu bāru. šodien pirktā izrāde, visu zāli nopircis mums ļoti labvēlīgs uzņēmējs, viņi nāk krietni pirms izrādes un paliek pārāk ilgi pēc. mazliet raizējos par to, kā ies izrādē, vai nevazāsies čurātāji utt, bet viss labi un visiem arī ļoti patīk izrāde. cerības, ka viņi baigi ilgi netusēs ir lielas, jo čalis, kas lej dzērienus saka, liela daļa dzērienu jau izdzerti pirms, tomēr cerības nepiepildās. diezgan ilgi nosēžam praktiski viss kolektīvs garderobē pie mēteļiem un runājam par pārupiem un to, ko tad cilvēks var tādā situācijā no malas vispār izdarīt. it kā jau viss ir jauki, bet es jūtos ļoti, ļoti nogurusi no komunikācijas. ir grūti smaidīt un iesaistīties sarunās. tikai pēc vienpadsmitiem izbraucam uz māju. esam paņēmuši līdzi plastmasas glāzītēs saservētus pērļu grūbu salātus, kas palika pāri no banketa. izskatījās veģetāri. circle k dabūju dakšu, sāku ēst un pa ļoti ilgiem laikiem apēdu gabaliņu vistas gaļas. diezgan pretīgi. nākamajā circle k sapērkos visādas bulkas, ar kurām izšrubēt muti un sajūtos diezgan pretīgi arī par piestumšanos ar bulkām. kaut kur ap Siguldu sākas traks putenis. ceļa nav, pat divu sliežu nē, mūsu virzienā vispār neviens nebrauc. un putina tā, ka neko nevar redzēt. tāda pilnīga nekurienes un neesamības sajūta. ilgi braucam uz 60. kkur aiz Bērzkroga putenis beidzas. 01:53 nolieku galvu uz spilvena.

7. janvāris
no rīta ceļos uz treniņu. ceļš tāds pasūdīgs, bet braukt var. sapaunājamies, ielādējam zirgus un braucam. treniņš ļoti mierīgs, jo Reinis visu laiku stāsta kā viņam gājis Šveicē. ar sievu bija uz svētkiem ar auto aizbraukuši pie vecākās meitas, kas tur dzīvo un strādā stallī. neko daudz un nopietnu nedarām, bet pajājam daudz mini voltus ap stabiem manēžas rikšos un druscīt kaut ko palecam. kopumā jau forši, ka tā, jo zirgi ar neko nopietnu nav darījuši un pēkšņa ļoti intensīva slodze nebūtu veselīgi. pēc treniņa satiekam savu foršo onkulīti. viņš sāka jau vasarā nākt - piektdienās uz mūsu treniņlaika beigām. tā bikli nāca pie zirgiem un cienāja ar burkāniem. tāds ļoti mīļš onkulītis. bija prieks viņu šodien atkal redzēt. zirgi arī priecājās. aizbraucām uz stalli, izpaunājāmies un braucu mājās. K bija uztaisījis vegan plovu. tas viņam viens no firmas ēdieniem. K aizgāja pagulēt, es dzēru kafiju un atrakstīja visai attāla paziņa un nopirka pirmo Ieejas dāvanu karti! ļoti priecājos. pēc tam atnāca kaimiņiene paņemt tos neveģetāros salātus no vakardienas (man neizmērojami riebjas mest ārā pārtiku). pasēdējām papļāpājām. tad braucām uz Straupi no meistara savākt no K tēva ošiem taisīto ģitāru. un tālāk uz Cēsīm uz Vidū. ideja diezgan forša, bet saturs... ai, man slinkums rakstīt sīkāk, bet īsumā - baigi impresēta neesmu. katrā ziņā forši iziet no mājas un apmeklēt kādu kultūras pasākumu, kas nav darbs.

8. janvāris
piespiežu K piezvanīt mammai, jo zinām, ka tēti vakardien pārveda no Liepājas uz Saldu. ir diezgan slikti. droši vien pansionāts ir vienīgā opcija. braucu uz stalli. jau kādu laiku gribas pastrādāt no zemes brīvībā, bet laukumā ļoti slikts pamats. tāpēc atkal kopā ar Jolantu ejam staigāt. sanāk nostaigāt 2x vairāk nekā plānots, jo pa ceļam satiekam mednieku pūli un negribam iet viņiem vēlreiz cauri. braucu mājās, K ir studijā un spēlē jauno ģitāru. apēdu vakardienas plova pārpalikumus, tad atnāk K, padzeram kafiju un noskatāmies dažas vecas Rika un Mortija sērijas. K aizbrauc spēlēt konci Valgā. es apēdu šķipsniņu mušmiru medus un klausos guided meditāciju. it kā neaizmiegu, bet pazūdu un neko neatceros, neskaitot sākumu un beigas. pēc tam drusku palasu Plotkina Wild Mind. man kaut kā ļoti grūti viņa lasās. manliekas, ka tulkojums sūdīgs, jo valoda neplūst. vajadzēja pirkt angliski. eju kurināt plītu un mazgāt matus. atnāk pēc mīlestības neremdināmi izslāpis Decibels. pēdējās dienās diezgan daudz klausos Michael Meade. viņā ir kaut kas vienlaikus ļoti mierinošs un modinošs.

9. janvāris
sākas mēnešreizes. K aizbrauc būt pie Lomika ar Tesu. es nolemju beidzot pieķerties zero waste svecēm. sanesu visu vajadzīgo no saimniecības ēkas, daudz maz sašķiroju izejmateriālu pa krāsām, bet sākas baigi traki mr krampji. eju gulēt gultā. paspēlēju Heroes, apnīk, tad noskatos dažas And just like that sērijas. diezgan šausmīgi. Sekss un lielpilsēta gāja pa LTV1, kad gāju videnē un toreiz tas bija pilnīgs wow. šitas jaunais ir šausmīgi. ilgi mēģinu saņemties iet pie tām svecēm, bet tad ar mani guļ viens kaķis, tad otrs kaķis un nevar taču viņiem traucēt. ap kādiem astoņiem saņemos un daru. tas viss, protams, iet lēnāk nekā biju domājusi. pabeidzu ap diviem. bet priecājos, ka izdarīju. rīt jāceļas uz sapulci.

10. janvāris
8:30 iknedēļas sapulce. K atkal aizbrauc uz studiju. pēc tam pabeidzu vakardienas sveces un domāju braukt uz stalli, bet tomēr nebraucu. ārā ir ļoti tumšs un nepatīkams un man joprojām ir mēnešreizes. citādi jūtos diezgan labi. gribu palasīt Scribdā grāmatu, bet nezkāpēc atveru Heroes un padiršu daudzas stundas. kaut kā tā arī tā diena paiet - nejēdzīgi. vakarā izdzēšu Heroes no kompja.

11. janvāris
auksts un spoži skaists rīts. nopērk vēl vienu Ieejas dāvanu karti. eju staigāt. saule, sarma, zilas debesis. pilnīgs medžiks. izeju Pilskalns - zikurāta taka - Klievis un gar Pilskalna malu mājā. uztaisu fiksas pusdienas. pilngraudu spageti ar cirtaino čigāneņu mērci. padzeru kafiju un sāku čakarēties ar bildēm, jo telefons ņaukst, ka storage full un gribas samest pērno gadu kompī, lai var sākt jaunu dzīvi gadu. vakarā beidzot iededzam vēl vienu svecīšu porciju joprojām nelikvidētajā eglītē, spēlējam džokeri un tad arī likvidējam to eglīti. baigi auksts ārā.

12. janvāris
12:00 esam Ozolkalnā. izcila slēpošanas reize. ļoti labs kalns - ciets un gluds, maz cilvēku un enkurpacēlājs palaists visai ātrā režīmā. uzstādu rekordu ar divās stundās nobrauktiem 29 kilometriem (ieskaitot pacēlāju, protams). parasti ir kādi 22-23 km. pēc tam esam iecerējuši apmeklēt Priekuļu peldbaseinu un pasēdēt pirtī un burbuļbaseinā. diemžēl izrādās, ka sauna strādā tikai no 16iem, bet ir tikai trīs un negribas gaidīt. braucam mājās. vakarā beidzot saņemos uztaisīt sen plānotos nosacīti veselīgos saldumus (nosacīti, jo sastāvs kūl, bet kaloriju arī kaudze). lielās, mīkstās dateles pildītas ar krančī zemesriekstu sviestu un aplietas ar kausētu tumšo šokolādi + uzbērti pāris graudi jūras sāls. garšo forši un snikerīgi. vēl nolieku fermentēties indijas riekstu sieru. ar trifeļu mērces piedevu. varētu mēģināt izturēt kādas divas nedēļas, bet nu redzēs.

13. janvāris
plānots braukt uz Rīgu - dziedāšana un klātienes sapulce un ieskrējiens Saļikā. plāni sašķobās sākumā dziedāšanas dēļ, jo vienai omikrons, otra kontaktpersona, bet tomēr četras savācamies. nebija dziedāts kopš pirmslokdauna laikiem. ļoti žēl, ka nu jau 2 gadus nesanāk regulāri dziedāt. dziedāt ir forši. kādreiz vairāk dziedāju mašīnā, bet tagad pārsvarā klausos podkāstus. klātienes sapulce transformējas par neklātienes, jo viena no kolēģēm ir kontaktpersona un attiecīgi ir atcēlies arī pirms tam plānotais bezbudžeta izrādes mēģis. mēs ar K gan piedalāmies sapulcē no Zellenes. runājam visādas nesaprotamas lietas par Dziesmu svētku projektu. braucam uz IKEA pēc divām klamtare kastēm, kuras vajag Ieejas lietu uzglabāšanai un pārvadāšanai, bet visas izpirktas. esmu nīgra, bet nopērkam beidzot jaunu lampu priekšnamam. tālāk Salaspils. dabūjam burku ar mammas pupu zupu līdzņemšanai, labumus no saldētavas utt.. depresīvās īrnieces galā atkal bardaks un smaka.

14. janvāris
ārā pilnīgs urogāns. braucu uz treniņu. mašīnu pūš nost no ceļa. bailīgi braukt caur mežainiem posmiem, jo pa gaisu lido zari. zirgs slapjš un salijis. treniņš foršs, lecam visādus viltīgus vingrinājumus. tā kā treniņš ievilcies, mūsu foršais onkulītis nav mūs sagaidījis, bet ir atstājis treilerī, siena tīklā burkānus zirgiem. aizvedam zirgus mājās, saberu piedevu trauciņus, laižu mājās. paēdu pupu zupu, ko mamma vakar iedeva burkā līdzi. vakars daļēji paiet gruzoties un domājot, ko darīt ar depresīvo draudzeni/vecāku īrnieci. likās, ka it kā ir labāk, bet izrādījās, ka ir visādas melošanas, alkohols un netīrība. divus mēnešus esmu viņai katru vakaru uzdevusi jautājumu "Kā tu jūties?". nolemjam šo eksperimentu noslēgt un pāriet uz 5 pateicībām. vakarā noskatāmies, kā Rikardo dārzā moca peli. pīkstošu nēsā zobos, tad palaiž, tad melanholiski ķeksē, tad uz brīdi aizmirst. pele gan arī pastulba. bija iebēgusi starp akmeņiem pie ugunskura vietas, bet neizkāpēc izdomāja līst ārā un skriet tālāk pāri zālienam, kur nav nekādu opciju patvērumam.

15. janvāris
atkal esmu nogulējusi ziemeļblāzmu. stallis. pēc vakardienas treniņa vajag izkustināt zirgu, bet pamats pilnīgā pakaļā. aizejam uz ganu pļavu, kur mežmalā vēl ir drusku sniega kārtiņa. pati pļava pa gabalu izskatās ok, bet ir kusis un salis un starp zāles kumšķiem ir miljons mazas, sasalušas un slidenas peļķītes. līdzi nāk Jolanta ar Sisī pie rokas. kko drusku pamīcamies, atrodu pat stūrīti, kur drusku pacelt lēkšos un ejam mājās. šodien stallī Alise un zirdziņam tiek masāža. man nenormāli patīk skatīties uz viņa seju masāžas laikā, viņš izskatās pilnīgā kosmosā. es teiktu, ka pat kā sapīpējies. tāds pilnīgi relaksēts un atslābis un apmierināts. gribētos ielīst viņa ķermenī un sajust kā tas ir. Alise saka, ka kopumā viss ok, ir saspringumi viņa klasiskajās vietās, bet nav nekas dramatisks. kā parasti visproblemātiskākais ir labais plecs. spriežam arī, ka pa ziemas mēnešiem nometis drusku svaru, kas nav slikti, jo rudens sākumā bija par resnu. bet pazudusi arī muskuļu masa, kas savukārt ir slikti. moš jāpiebaro ar klijām vai sojas spraukumiem vai kko tamlīdzīgu. tomēr drīz būs 20 gadi un gan jau vielmaiņa un barības vielu uzsūkšanās nav vairs tāda kā agrāk. braucu mājās. jāatzīst, ka pēc visiem pēdējā mēneša puteņiem, atkušņiem un saliem ir patīkami braukt pa vienkārši pliku un tīru asfaltu. gribas braukt ātri. paguļu diendusu ar kaķi. K ir Rīgā uz vienu no Tesas lielkoncertiem. es it kā plānoju apmeklēt rītdienas konci, bet šobrīd liekas, ka negribas. t.i. konci gribas, bet negribas nīkšanu pirms un pēc un atsevišķi braukt būtu čakars un ekonomiski ļoti neizdevīgi. nu redzēs rīt.

16. janvāris
apejam ap Niedrāju un beidzot atklājam 2022. gada peldsezonu. kopš Vecgada vakara nebijām bijuši. laiks diezgan fui, visas takas ledū, pūš vējš un ir tumšs. uzcepam picas uz gatavajām, saldētajām pamatnēm. K aizbrauc uz Tesas lielkoncertu nr2. es nolemju palikt mājās. koncertu gribas, bet tiešām negribas nīkt un parēķinot tās sanāk daudzas stundas. esmu arī pārāk kūtra, lai mestos organizēt sev kkādas izklaides tai laikā. lielāko dienas daļu lasu "Tarot and the Archetypal Journey: The Jungian Path from Darkness to Light", kam randomā uzskrēju virsū Scribdā meklējot kaut ko citu. diezgan interesanti. vakarā uzcepu ļoti garšīgus plācenīšus/kotletes - uzputo akvafabu no vienas turkzirņu bundžas, piešņāc drusku eļļas, iemet tur pašus turku zirņus un drupinātu tofu, kam pirms 2 nedēļām beidzies derīguma termiņš, ķiploka daiviņu. visu pulsējot pablendē, tā, lai ir drusku čankī. piemet sīki sagrieztu sīpoliņu, ~2 sīki sagrieztas nori lapas, tējkaroti cepampulvera, sāli, piparus, mazliet koriandra un mazliet kurkumas smukākai krāsai. un dilles no saldētavas. beigās pieregulē konsistenci ar kviešu (vai kādiem citiem) miltiem. cep zeltainus. ļoti garšīgi. ēdu kopā ar salātiem. izlasu Džima ierakstu par "And just like this" un noskatos pēdējo pieejamo sēriju. joprojām nepatīk, bet skatīties ir viegli. visu laiku ļoti pūš vējš.

17. janvāris
sūdīgi guļu. no rīta ārā viss balts, ar biezu slapja sniega kārtu un vējš pierimis. 8:30 iknedēļas sapulce. normāla. nekas tāds īpašs. kolēģa sievai kovids.
pēc sapulces braucam uz tuvāko jūru medīt vētru. tuvākā jūra mums ir ~100 km - Tūja. bet braucam uzreiz drusku tuvāk Ķurmragam. no mašīnas līdz Ķurmraga bākai 1.7 km. pūš mežonīgi, viss pelēks, brīžiem necaurredzami un horizotāli putina. aizejam līdz bākai un atpakaļ. ļoti iespaidīgi un traki. izdomājam pabraukt vēl uz priekšu līdz Veczemju klintīm. tas ir netālu, bet tur ir jau daļēji skaidras debesis un brīžiem pavīd saule. vējš liekas trakāks un asāks un aukstāks. tur ir vairāk un lielāki un plašāki leduskalni un plašāka ūdensjosla, kurā tektoniski lēni viļņojas vižņu zupa. tajā brīžiem ietriecas bangas un pasit vižņus gaisā kopā ar šļakatām. atpakaļceļā vējš ir no mugurpuses un sajūta tāda it kā skolas gaitenī kaut kāds dalbajobs no paralēlklases visu laiku grūstu no aizmugures. ja sākumā bija plusos, tad tagad kļūst jūtami vēsāks un puteņa šļura strauji piesalst pie ceļa. šoseja šausmīgi slidena. braucam uz Valmieras peldbaseina atpūtas zonu sēdēt pirtīs un burbuļvannās. guļot pirtī uz lāvas un svīstot, mēģinu iztēloties kā bija tur ārā, tajā vētrā pie jūras. diezgan neiespējami. pa ceļam uz mājām ieskrienam pēc šā un tā Gemosā. mājupceļu apspīd milzu pilnmēness. debesis ir skaidras, bet mēness tik spožs, ka zvaigznes praktiski neredz. izņemot Oriona jostiņu gandrīz tieši pretī. mājās uzvāru fikso tomātu zupiņu (apcep sīpiku, burkānu, papriku no saldētavas. piegāž burku ar mammas konservētiem dārza tomātiem savās sulā. vienu paciņu kaut kāda augu krēma (laikam bija auzu), daudz baziliku no saldētavas, garšvielas. uzvāra uz sablendē.). tad noskatāmies 3 sērijas no jaunās Afterlife sezonas. ir 22, bet jau šausmīgi nāk miegs. K aizmieg uzreiz, es vēl brīdi paskrollēju telefonu

18. janvāris
pamostos tikai 10os. nesaprotu kā tā var būt, jo aizgāju taču laicīgi gulēt. esmu par to sapīkusi. pilnmēness naktī esmu sapņojusi garus un savādus sapņus. veltu kādu laiku to apcerei. aiz loga atkal ir īsta ziema - dūmakaina saule, maigi mīnusi, sniegs. izeju nelielā ~5 km pastaigā uz Pilskalnu. ārā ļoti, ļoti forši. tad ir zooms ar grāmatvedi, par aktuālajām lietām šogad, ko jāņem vērā producējot un slēdzot līgumus utt. mūsu grāmatvede ir jauka, bet diezgan haotiska. lēkā pa tēmām, iesāk, bet nepabeidz teikumus - karoč, neko nesaprotu. pēc tam papētu brīvprātīgo jauniesaukuma pieteikumus un mēģinu noorganizēt kopsapulci ar viņiem. K tikmēr ir skaips ar Māri Siliņu. pēc visām sapulcēm un mītingiem uzcepu cepeškrāsnī kartupeļus, uztaisu salātus, klāt piecepam vegcīsiņus un paēdam pusdienas. K aiziet uz studiju, es prokrastinēju. K atnāk no studijas. uzliekam Rikardo šķēršļu joslu no domino kauliņiem. viņam tā baigi neinteresē, viņš vnk iet nevērīgi cauri un, kas nu apkrīt, tas apkrīt. vakarā mēģinām skatīties filmu Cassette. baigi lēna un nekas baigi nenotiek. kaut kādi onkulīši runājas. un Henrijs Rollins. pēc kādām 25 min neizturami apnīk. pārejam atkal uz After Life. kurā arī nekas baigi nenotiek un nevar saprast kāda ir bijusi jēga taisīt šo vēl vienu sezonu. bet ir jauki skatīties uz tādiem, hmm, vienkāršiem cilvēkiem. pēc tam naktī sapņoju, ka tam džekam sieva īstenībā nav nomirusi, bet aizgājusi ar citu, tikai neviens viņam to nevar saņemties pateikt.

19. janvāris
no rīta ir jaunā putnu restorāna svinīgā atklāšana. iepriekšējo K taisīto barotavu saēda laika zobs un es biju pasūtījusi jaunu. līdz novembrim. viņa pat ilgi nostāvēja gandrīz pabeigta. bet labāk janvārī, nekā nekad. K bija sarūpējis Mežezeru, augļu plati un liftu džezu blūtūs tumbiņā. tad aizlaižu uz pilsētu - ieeju humpalās, dabūju Horze ziemas jāšanas jaku pa 2.50 un smuku punktainu kleitu. nezinu gan kad un kur es viņu vilkšu. neatceros, kad pēdējo reizi vilku kleitu. ā nu uz Spēlmaņu nakti. pastā ir paciņa no bookdepositorija - Paul Francis "A Practical Guide to Therapeutic Shamanism. Volume I. The Shamanic Journey." un Christine Kane "The Soul Sourced Entrepreneur". Ieeju veikalā pēc maizes un putnu barības un laižu mājās. uz stalli braukt negribas, jo atkal ir atkusnis un šļura un pretīgs. ceru, beidzot pieslēgties KKF atskaitei. tas atkal nenotiek. toties uzrakstu postu Ieejai par to, kā Ieeja atšķiras no random pastaigas. Četros ir mītings ar Klāvu un Annu, kurā man jāmēģina pieslēgties kaut kādām ārkārtīgi nesaprotamam ar Dziesmu svētkiem saistītam projektam. kādu stundiņu vnk agonējam. padaru dažas darba lietas. tad no studijas atnāk K - viņam ieplānota bungu meditācija. nobungoju.

20. janvāris
grūti piecelties, jo pusdesmitos no rīta ārā ļoti tumšs un drūms. K aizbrauc uz Rīgu pēc 3. vakcīnas, jo nekur tuvāk jau kādu laiku nebija izdevies nobukot. biju domājusi braukt uz stalli, bet atkal nevaru saņemties, negribas iet ārā - tumsā un šļurīgā putenī un stiprā vējā. izmazgāju matus un arī grīdas. nu tā uz ātro, neceļot visus priekšmetus kkur augšā, tikai apšļūcot visam apkārt un pārlaižot pāri lielajiem laukumiem. tad palasu grāmatu. šito - Paul Francis "A Practical Guide to Therapeutic Shamanism. Volume I. The Shamanic Journey.". ir forša. jūtos drusku vientulīgi, jo visu dienu nerādās neviens kaķis, lai gan brīdim izeju ārā un saucu. kaut kā pierasts, ka viņi ik pa laikam parādās, pat, ja nesēž istabā. trijos ir sapulce. runājam kkādas sarežģītas un nogurdinošas lietas. uz sapulces beigām pārbrauc K. tad 18os ir sapulce ar lielāko daļu no kvfr brīvprātīgo jauniesaukuma. ir piekritis piedalīties ar Reinis un brīvprātīgo veterāne Līva, bet neviens no viņiem tā arī neparādās. jūtos diezgan awkward - ir čupa ar svešiem jauniešiem, no kuriem lielai daļai izslēgtas kameras un no kuriem neviens neko nerunā un nejautā un es kko vāvuļoju. diezgan stresaina pieredze, kas rezultējas ar to, ka pēc tam iedzeru Nurmes Tesa Control aliņu. ārā tik putina. viss pagalms aizputināts.

21. janvāris
ļoti daudz sniega un turpina putināt. izrokos no pagalma. Valmiermuižas diena. ceļš diezgan sūdīgs. baigi var just arī kā slīd džips ar treileri, braucam ļoti lēni, bet veiksmīgi tiekam gan līdz Vmuižai, gan atpakaļ. treniņš diezgan aizraujošs. daudz jālec nelieli šķērslīši liektās līnijās visādās kombinācijās un beigās salīdzinoši augstāks šķēršlis no lēkšiem. nesatiekam savu burkānonkulīti, bet ir tas putenis, it kā jau normāli, ka viņš nevazājas apkārt. pēcpusdienā plānots Žagarkalns, tāpēc steidzos mājās. esmu dusmīga, jo K kā izrādās ir vakcīnas blaknes - temperatūra un vājums, bet viņš nav papūlējies neko padomāt kā nepadirst iztērēto naudu. izdusmojos, viņš apzvana pāris draugus slēpotājus, neviens netiek. tad sazvana Žagarkalnu un laikam sarunā, ka mums iedos 10 dienu laikā izlietojamu dāvanu karti par to nobukoto summu. uzcepu sviesta pupiņas no saldētavas un sagrabinu kkādus salātus. tad braucu uz pilsētu - jāizņem no omnivas kaķu barības, jānopērk kafija, jāaizved paciņa mammas brālim. ieskrienu humpalās, dabūju foršu plāno McKinley jaciņu ar dūnu pildījumu, Horze staļļa zābakus draudzenei, un jocīgu t-kreklu ar čupakām Kārlim. samaksāju kkādus ~12 eur. atbraucu mājās un ilgi tīru sniegu. notīru visu pagalmu. sniega daudz. visu dienu sniga. man vispār patīk tīrīt sniegu, bet mugurai nepatīk. ienāku iekšā, K ir iekūris plītu - lieku vārīties čagas tēju rītdienas Ieejai un iebāžu cepeškrāsnī ķirbi + citus dārzeņus, no kā taisīt Ieejas biezzupu. uztaisu zupu. saēdos sviestmaizes ar vegdesu un kaperiem. izeju pusstundiņu pastaigāt pa rajonu.

22. janvāris
Ieeja ar Austru un Zani. baigā brišana pa svaigo, biezo sniegu. daudz zvēru pēdas. redzam arī vilka pēdas. visdrīzāk. man pašai patīk, bet ir 3 gab tizlumi. netālu no maršruta sākuma, es pilnīgi automātiski aizeju taisni pa šortkatu, vnk nogriežot kādas 2/3 takas. droši vien kājām likās priekškam brist, ja var nebrist. kad saprotu to, esam jau brītiņu gājušas, neliekas profesionāli griezties atpakaļ. izdomāju, ka pofig. iziesim līdz velotakai un griezīsim pa kreisi, tādējādi izejot maršrutu pretējā virzienā nekā ierasts. vienīgais feils būs tas, ka būs vēlreiz jānoiet tie pārsimts metri pa to pašu šortkatu un savām pēdām. tā arī daru un nav ne vainas. otrais tizlums - bungoju ar cimdiem rokās un bungu vālīte šausmīgi slīd pa roku uz leju, tā, ka mana plauksta tuvojas vālītes galam un paliek grūti sist, jo nav kur atvēzēties. nākas ik pa brīdim pārtvert un drusku pabojāt ritmu. diezgan stresaini un nepatīkami, bet kaut kā līdz galam tieku. trešais tizlums - jau pavadot dāmas uz auto, satiekam onkuli ar lielu, neaudzinātu suni, kurš lēkā apkārt un rej un nav arī tāds viennozīmīgi draudzīgs. onkulis arī neaudzināts, jo neprot tikt galā ar suni. vēl Ieeju papildina pašnāvnieciski noskaņoti jauni vīrieši, kas ar bembjiem un auģiku vizinās pa ezera ledu. drift or drown tā teikt. mājās izpakojamies, nomazgāju traukus, izžauju mitrās sedziņas un mani pārņem tāds mīksts, patīkams nogurums un atslābums. to gan aptumšo tas, ka atceros, ka jāatrod visādi garlaicīgi dati par Vecmāmiņu valsts izbraukumiem, ko Ancei vajag SIF projektam un joprojām neesmu uzrakstījusi to kkf atskaiti un vēl arī jāuzvāra zupa rītdienas Ieejai. pavāļājos pa gultu, paskrollēju telefonu. tad saņemos uzvārīt zupu. darba lietām gan nesaņemos. vakarā skatāmies vampīru seriālu.

23. janvāris
esmu sūdīgi gulējusi. likās par daudz sakurināts, nebija gaisa, grozījos, nevarēju aizmigt. nav tā, ka baigi gribas vest Ieejā. reflektēju par to, ka vispār moš nevajag plānot 2 Ieejas pēc kārtas. lai gan ne-ziemā un normāli izgulējušamies gan jau ir daudz vieglāk. šodien jāiet ar pilnīgi nezināmu sievieti un for free - viņa izlozējās kā uzvarētāja konkursiņā, ko mārketinga nolūkos biju ielikusi vienā FB grupā. savācam viņu no autoostas. ir drusku bažīgi, jo viņa ir tādos pilsētas zābakos un garā, garā mētelī un neliekas, ka ikdienā ļoti daudz staigā. tāda mierīga un klusa. eju un priecājos, ka ir mūsu vakardienas pēdas un attiecīgi daudz vieglāk iet. eju diezgan lēni, bet visu laiku ir sajūta, ka viņa iet ātri. bet laimīgi tiekam galā. pie ezera ir vesels pašnāvnieku festivāls, pa ledu šodien vizinās jau bariem - ir mašīnas, ir krosa mocis, ir bērns ar mazu kvadru, ir sniega mocis. vismaz paldies viņiem, ka bez problēmām piekrita ~30 pastāvēt mierā, kamēr notiek bungu meditācija. kad braucam ārā no meža, pretī brauc pašvaldības policijas busiņš. ceram, ka karstgalvji nedomā, ka mēs izsaucām un nākamreiz nepārdurs mums riepas. atstājam iegājēju autenē, iebraucam pēc bulciņas un braucam mājās kafijot. šī bija pēdējā nobukotā Ieeja, tagad ir tikai dažas tās nopirktās dāvanu kartes. gan jau uz pavasari jādomā par intensīvāku reklamēšanos, tā ziema tomēr ir grūta no visādiem aspektiem. vakarā šodienas gājēja atraksta, ka laimīgi tikusi mājās. palūdzu viņai vai nevar uzrakstīt nelielu atsauksmi. viņa izlasa, bet vairs neko neatbild. K aiziet uz studiju, es prokrastinēju kopā ar kaķi. darba frontē visu laiku čakarējas mēģi un klātienes sapulces un pārbūvju plāni, jo kolēģi viens pēc otra ir kontaktpersonas vai bezsimptomu pozitīvie. tā mēs nekādu jaunu izrādi neuztaisīsim. vakarā skatāmies vampīru seriālu.

24. janvāris
agrā iknedēļas sapulce. pēc tam it kā plānota sapulce ar Annu un Klāvu par DzSv projektu, bet neviens no mums, protams, nav neko padomājis. man rīt būs tas gods piedalīties komandas kopsapulcē, jo Kl būs lidmašīnā un Anna arī netiek. varēšu taisnoties kāpēc mūsu grupiņai nekā nav. sarunājam nākamnedēļ pēc izrādes aiziet uz Pili un kko padomāt pie alus. tad kko slaistos. ārā atkal tas laiks, kas man nepatīk. ļoti tumšs, vējains, mikls un ap nulli. braucu uz stalli. zirgam viss dibens netīrs. viņam ir on/off tāda problēma, ko sauc running fecal water. kas nav caureja, jo zirgāboli viņam ir normāli. bet viņam randomā tek tāds kakūdens. šoziem patiesībā ir ļoti labi, līdz šim ir bijuši tikai īslaicīgi uzliesmojumi. pagājšgad decembrī/janvārī braucot uz stalli zināju, ka būs jāmazgā dibens. zinātniski šī joprojām ir mīkla, gadu gaitā esmu izmēģināusies miljons zāles un piedevas. ar mainīgiem panākumiem. ejam ar Martu apvidū. turpceļā zirgi velkas, kā aizkauti. kad tiekam līdz lēkšiem māju virzienā, tad pamostas un ir līksmi. lucernas laukā ļoti pretīgs un ass vējš. atbraucu mājās, paēdu vakardienas Ieejas zupas pārpalikumus un sāku nervozi prokrastinēt KKF atskaiti. jebal. tā arī noprokrastinēju līdz vakaram. atbrauc K, noskatāmies 2 raganu seriāla sērijas. ilgi guļu gultā un neguļu un skrollēju savu tumbrlu miljons gadus atpakaļ.

25. janvāris
K atkal aizbrauc uz Rīgu. es prokrastinēju. nekas cits šajā dienā nenotiek. ēdu, tirinos, prokrastinēju, uzinstalēju atpakaļ Heroes 3. apsolu sev, ka nedžadžošu sevi līdz mēneša beigām - t.i. līdz brīdim, kad būs iesniegta atskaite. līdz tam drīkstu darīt visu, kas nepieciešams, lai izdzīvotu un izdarītu, kas darāms. vispār nesaprotu, kāpēc ir tik traki. skaidrs, ka nav jau nekāds aizraujošais darbiņš, ir garlaicīgi, bet nerakstu jau pirmo reizi un vnk darīšanas vaina. bet ar šo ir kaut kā citādāk nekā parasti. prokrastinācijai komplektā nāk visai augstas pakāpes trauksme. hvz kāpēc tā. vakarpusē ir zūms par DzSv projektu. no mūsu grupiņas esmu vienīgā, jo Kl ir limašīnā, bet Annai rīt pēdējais eksāmens sesijā. citas grupiņas izdomājušas visādas tehnoloģiski ļoti sarežģītas un dārgas idejas, kurām visdrīzāk nebūs piķa realizācijai. pārsvarā drūmi klusēju un klausos.

26. janvāris
slikti guļu. braucam uz Rīgu. izkāpju centrā. Rīgā smaržo un izskatās pēc pavasara. izeju loku pa mīļākajiem veikaliem (grāmatnīcas, humanas un dabasstacija). piešķiru sev iztēlotu medaļu par to, ka nenopērku sev humanā vēl vienus zābakus. brūnus mārtenu čelsijbūtus (tas ir mans mīļākais zābaku fasons, droši vien tāpēc, ka jāšanas zābaku fasons), tieši mans izmērs, 35 eur. bet man jau ir miljons apavu un starp tiem kādi pieci pāri mārtenu un arī tikpat pāru čelsijbūti (ja ieskaita jāšanas zābakus). grāmatnīcā pamanu, ka latviski iztulkots mans mīļais dzejolis "Sometimes a Wild God". man laikam nepatīk, ka te wild tulkots kā traks. nedabūju dāvanu K vārddienai. esmu nīgra. aizbraucu uz zelleni, sāku beidzot rakstīt atskaiti. uzlieku izrādi, paiet izrāde, novācu izrādi. gaidu kamēr ierobežots skaits kolēģu pārbūvēs zāli no lībiešiem uz rommānu. sakārtoju un labiekārtoju kabinetu. ap pusnakti braucam mājās. pa ceļam aizvedam mājās Klāvu un runājam, ka vajadzētu uzrīkot branču. ceļš atkal dirsā. sasnidzis un slidens. šoziem kaut kā ļoti traki. ar paunām klunkurējot no mašīnas uz mājām nožaujos uz ledus. nodevīgā, plānā sniega kārtiņa virs ledus lika zaudēt uzmanību. mājās auksts. iekuram krāsni un ejam gulēt. kaķis visu nakti noguļ ar mums.

27. janvāris
izguļos. pieceļos. iedzeru kakao. K atved no veikala saldētos kruasāniņus. uzcepam, apēdam. saņemos turpināt atskaiti. pa vidu ir pavisam īsa sapulce, kurā parunājam kko par sarkano valmieru un baltic takeover. turpinu rakstīt atskaiti. esmu ieplānojusi pabeigt un aizsūtīt visiem parakstīt un sūtīt prom un atsākt normālu dzīvi, ar normālu stresa līmeni, ēšanas un miega paradumiem un fiziskajām aktivitātēm un vēlams bez heroes. bet nekā. jau vakarpusē atklāju, ka ir dirsā. eju cauri valsts kases konta izrakstiem un konstatēju, ka grāmatvede nav samaksājusi iin un vsoai par izmaksātajām autorenēm. tai izmaksai bija jābūt pagājšpavasar un projekta oficiālais termiņš beidzās 31.12. un rīt savukārt ir dedlains šī gada pirmajam projektu konkursam, kurā sniegsim visādus projektus, bet nevar jau pretendēt uz finansējumu, ja nav nokārtotas saistības. piezvanu grāmatvedei, viņa ir izvairīga un saka, ka paskatīsies un dos rīt ziņu. es ļoti ceru, ka vnk neesmu pamanījusi konta izrakstā tos izmaksātos nodokļus, bet esmu diezgan droša, ka to tur nav, bļe. ceru, ka grāmatvede spēs to kaut kā atrisināt. atskaites dedlains - pirmdiena. ārā pretīgs - tumšs, vējains, slapjš un ledains. gribēju iet staigāt, bet nesaņemos. uztaisu popkornu, attaisu aliņu, ko K dabūja no Nurmes pēc Tesas konča, spēlēju Heroes un vienlaicīgi skatos arī vampīru seriālu.

28. janvāris
braucam uz treniņu. treniņa sākumdaļā kopā ar mums manēžā grozās divi mazie poņi un vizina mazus bērniņus. smieklīgi tādi. mēs kaut ko lecam. vienā pagriezienā, lēkšos, Radim izslīd abas pakaļkājas un mēs gāžamies. viss notiek tik ātri, ka es attopos stāvot kājās viņam blakus un viņš ir tāds puskritis, bet uzreiz pielec augšā. apskatāmies kājas, it kā viss ok. uzkāpju atpakaļ, turpinām - viss kārtībā. aizbraucam mājās un viņš nogāžas vēlreiz. neveiksmīgi noliek kāju kāpjot ārā no treilera, slīd un gāžas. pakaļkājas paslīd zem trapa un raujoties augšā viņš viņas pamatīgi apdauza. esmu bēdīga un uztraukusies. it kā neklibo, bet ir pāris viegli asiņojošas skrambas un var just, ka ir sāpīgi apdauzījies. man jau pirms tam bija augsts stresa līmenis, saistībā ar to atskaiti un grāmatvedes lažu, bet šis ir too much. es diezgan disociējos. aizbraucu uz Depo, nopirkt puķes un dāvanu Kārlim. iebraucu Rimi pēc kūkas un pārtikas. daudz bezmērķīgi vazājos, jo nespēju koncentrēties uz to, ko man vajag. galvā ir pelēks un ļoti blīvs un lipīgs tukšums. iztērēju daudz naudas un braucu mājās. K ir uzvārījis zupu, bet es Depo nopirku ļoti nocenotus vegcīsakus un rimi piepirku hotdogmaizītes, tāpēc taisām hotdogus. grāmatvede ir randomā vnk aizskaitījusi tos nesamaksātos nodokļus, es aizpildu trūkstošās ailes atskaitē, dabūju parakstus un sūtu prom. tad jau redzēs vai izies cauri. biju gribējusi braukt uz Cēsim, uz Kalneju koncertu Malā, bet es nevaru. nu man gribētos uz koncertu, bet gribētos spēt just par to prieku, bet ir tāda sajūta, ka tādas spējas man šovakar nav. K aiziet uz studiju, es kko kūkoju.

29. janvāris
braucam uz Rīgu. atstāju K Zellenē un braucu uz Saļiku pie mammas. viņai šodien paliek 69 gadi. gribēju viņai uzdāvināt individuālu pirts rituālu, bet pirtniece/dziedāšanas biedrene dabūja omikronu. nācās atlikt uz laiku x. es raizējos par mammu un man ir bēdīgi par viņu. manliekas viņai iet diezgan depresīvi, viņa liekas apjukusi un apmaldījusies un nejūt sev pielietojumu. papsītis pret viņu izturas diezgan pimpīgi. īrnieces zonā turpina būt smaka un bardaks. nekur iet viņa nevar, jo nav vakcinējusies un domā, ka ar vakcīnu palīdzību valdība vēlas atbrīvoties no pensionāriem. viņa cienā ar pankūkām ar citronliānas ogu zapti. ļoti savāda, bet ļoti garšīga. dabūju pusburku līdzi. tad braucu uz darbu. atnāk iepazīties dažas meitenes no brīvprātīgo jauniesaukuma. uzlieku uzrādi. kolēģe, no kuras izrādi pārņemu ir uztaisījusi pilnīgi bezjēdzīgu un neko neizsakošu rekvizītu/kostīmu sarakstu. taisu visu pa jaunam pati. pēc izrādes ir pārbūve uz kuru Reinis aizmirst atnākt. kad taisāmies braukt mājās, konstatējam, ka vētra ir uzmetusi mondiņa aizmugurējam stiklam egles zaru. bagažnieks pilns ar stikliem un mazliet arī ar sniegu. domājam, ko darīt. sākumā liekas, ka jālīmē plēve ar ļozeni, bet nav iespējams ne iekšpusi, ne ārpusi nosusināt tik sausu, lai ļozene normāli liptu un turētos. tad izdomājam vnk sabačkāt plēvi bagažnieka vāka ailē un aizcirst. tas nostrādā. braucam mājas. pārsteidzošā kārtā ar plēvi vispār nav problēmu. mašīnā ir silts, sauss un arī nekādu īpašu troksni viņa netaisa. toties ceļš ir pizģec. pēdējos mēnešos ir pieredzēts daudz sūdīgu braukšanas apstākļu. šļuras, sniegi, ledi utt. bet šis ir arhisūdīgi. vietām sanestas lielas sniega kaudzes vnk uz ceļa. ceļu pārsvarā neredz, tikai balta putra un putenis. pūš ārprātīgi. uz viadukta mašīnu sanes, biju pārliecināta, ka ielidosim borģūrā. bet neielidojām. māja izpūsta auksta, viss pagalms piepūsts ar biezu, smagu, slapja sniega kārtu. uzmanīgi krāmēju ārā mantas, kas stāvēja bagāžniekā. jo stikli. daudz nav, bet ir. izpaunājamies, iekuram krāsni, K iepako fordu nojumē, ar vēl papildus tentu aizmgurē, lai, ja nu kas, nepiepūš mašīnu ar sniegu. gaidām, kad varēs aiztaisīt šīberi un skatāmies vampīru seriālu.

30. janvāris
no rīta beidzot ierodas aku cilvēks. šoreiz tāds jēdzīgs onkulis no Madonas. tiekam tik tālu, ka ūdens beidzot atkal tek iekšā mājā. joprojām smilšains. ja līdz rītdienai nenosēdīsies un netecēs normāls, tad jāgaida pavasaris, jo aku cilvēki ziemā negrib akās kāpt. pastāv iespēja, ka kādā grodā vai grodu savienojumā ir plaisa, pa kuru skalojas iekšā smilts. kadiķu dūmos nokūpinām fermentēto indijas riekstu sieru, kurš stāvēja pieliekamajā un gatavojās kopš kaut kāda 12. janvāra. ir foršs. K aiziet uz studiju strādāt. es izdaru pāris ilgi atliktus darbiņus, piemēram, safočēju liekās zirglietas un zirgapģērbu un ielieku tirgoties zirdzinieku FB grupās. jūtu kā aug aukstumpumpa. vakarpusē uznāk atkal inertums. kaut ko kūkoju.

31. janvāris
agrā rīta sapulce. kaut kā nav ko runāt, apm 15 minūtēs jau esam beiguši. ātrāk nekā pieklātos sākas mēnešreizes. droši vien paldies atskaites un stikla stresam. izaug vēl viena aukstumpumpa. ritīgi besī. uztaisu atkal dateles ar zemesriekstu sviestu un šokolādi. plānā braukt uz stalli, bet pateicoties mr ir ļoti grūti saņemties. par laimi atraksta Marta - vai būšu un vai negribu iet apvidū. saku, ka būšu un, ka ejam. izvīstos un braucu. atkal sasnidzis daudz sniega, ceļš atkal sūdīgs. iztaustu zirgam kājas, liekas, ka kritiens no treilera palicis bez nopietnām sekām. saseglojamies un ejam. uz lauka pūš vējš un triec sejā mazas, asas sniegpārsliņas. izplānojam iešanas virzienu tā, lai lēkši sanāktu pa vējam. tāpat acis asaro un seja sāp. zirgi līksmi un priecīgi. pirmajos lēkšos Leo paiet mums garām, bet otrajos mans zirdziņš ir pamodies - izstiepj kājas un bez kādas piepūles apdzen Leo. mēs pamatīgi atraujamies. mājupceļā tērzējam par zirgu novecošanu un tā pamanīšanu. Marta saka, ka esot pamanījusi, ka Selfa noveco, kad viņai bija 17. Radim martā būs 20. tas, ko pēdējā laikā mēdzu pamanīt, ir, ka viņš reizēm ir pārāk prātīgs. nu, ņemot vērā viņa hot sporta asinis un temperamentu. bet tas jau it kā nav nekas slikts, jo nav arī tā, ka tas baigi traucētu un nav arī tā, ka man liktos, ka viņam zūd interese par dzīvi. ūdens no akas joprojām nāk smilšains. atliek gaidīt pavasari un turpināt braukt pēc dzeramā ūdens uz avotu. vakarā ir kārtējā Dziesmu svētku projekta sapulce, kurā turpinu neko nesaprast un par kuru man turpina nebūt nekādas idejas. rīt jaunais gads.