Man visa šī ziema šķiet visnotaļ riebīgaā pa tieši pārdzīvoto emociju buķetes dēļ, tāpēc to,kasbijis, saslauku uz šaufeles,izmetu,un man ir šis mirklis, kad esmu siltumå, sēžu un ēdu zupu. Un tā mirklim bez kādas vērtēšanas,vai bija labi,vai slikti, taisos pārziemot. Žēl jau ir, jo ziema parasti mans mīļākais gadalaiks.
pirmās divas decembra trešdaļas man bija ok, bet pēc tam mana ziema samaitājās un tas samaitājums velkas līdzi un pieņemas spēkā visu janvāri. nolēmu, ka man ir apnicis un negribas vairs tā būt un justies, tāpēc sākšu gadu no jauna. cerams izdosies :D
p.s. labo mirkļu ir daudz, bet izkaisīti nejēdzīguma zupā. gribas, lai viņi turas kopā un neirst pa vīlēm. tas arī pa lielam ir mans mērķis un uzdevums februārim
p.s. labo mirkļu ir daudz, bet izkaisīti nejēdzīguma zupā. gribas, lai viņi turas kopā un neirst pa vīlēm. tas arī pa lielam ir mans mērķis un uzdevums februārim