*

jā, nu tagad es arī uz viņu skatos citādāk nekā bērnībā.

man pēdējās atmiņas par viņu ir, kad viņa meita viņu bija atvedusi ciemos uz stalli. mēs viņu nosēdinājām krēslā un es atvedu savu zirgu, kurš ir ļoti jauks un galants kārumu diedelētājs. zirgs nolieca galvu un maigi čubinājās ap Evaldu un Evalds klusi raudāja.
iztēlojos, ka viņam droši vien vesela strīpa ar bērnības/jaunības flešbekiem. nosacīti drīz pēc tam viņš arī nomira. turklāt viņam pat nebija īstas bēres, jo viņš savas miesas novēlēja medicīnai.
nezinu kāpēc to visu rakstu, bet nu uzrakstīju un ārā jau nedzēsīšu :)