*

esi sveicināta tumsa un annuālie miega traucējumi. katru gad no jauna novembra vidū sākas. apm 2h pēc saulrieta (kas šobrīd ir jau ap četriem) sāk drausmīgi nākt miegs un neatkarīgi no tā vai paguļu diendusu vai nē - naktī nevaru aizmigt. + jo tumšāka un pelēkāka diena, jo sūdīgāk. ceru uz to sauli, ko sola nākamnedēļ.

neatceros vai esmu jau te kādreiz lielījusies vai nē, bet mana vecātēva brālis bija roņu kustības/ziemas peldēšanas aizsācējs Latvijā. bērnībā gan viņš nelikās nekas īpaši lielīšanās vērts - lielākā daļa ģimenes viņu uzskatīja par dīvaini un man bija no viņa drusku pat bail. viņš skaļi runāja, uzbāzās ar pašsacerētām straight-edge brošūrām un pašsastādītiem rūdīšanās vingrinājumu kompleksiem, ļoti piesējās visiem, kas smēķēja, dziedāja dīvainas un nesaprotamas dziesmas, staigāja garus gabalus ar kājām un, jā, līda aukstā ūdenī. man tas toreiz likās kaut kas pilnīgi nesaprotams un man ne prātā nenāca, ka es pati kādreiz līdīšu āliņģī. nu, lūk, es te tagad bezmiegā melanholiski klīstot pa internetu līkločiem netīšām uzskrēju virsū viņa dziesmām, kuras nezkāpēc ir saundklaudā un vienam video arī. cerams vēl kādam bezmiega māktam cibiņam būs prieks paklausīties.