*

es esmu nogurusi no tās runāšanas. es principā jau gadiem mēģināju pierunāt aiziet pie tā psihiatra. vēl tad, kad nebija tik slikti kā ir šobrīd. arī tagad, kad izdevās aizvest, es pati pierakstīju, ar viltu dabūju viņas personas kodu, jo bez tā nevarēja pierakstīties un viņa neatbildēja uz ziņām.
es esmu visai tiešs cilvēks un regulāri esmu ar viņu runājusi - ka re kā paskaties - ir taču slikti, tev nav spēka dzīvot, tā nevar turpināties, vajag palīdzību. viņa uz sekundes simtdaļu atzīst un tad čiks viss nomainās un ir atkal uzspēlēts - nē, nē, es jau saņemos, man rīt būs brīva diena, visu satīrīšu, kaķu kakas pa visurieni mētājas, jo tikko nomainīju barību un viņiem vēderiņi sastreikojušies. es vnk pati jūtu, ka mani komunikācija un cīņa ar visu šo velk depresijas virzienā. komunicējot ar viņu liekas, ka kaut kāds melnais caurums vnk sūc nost enerģiju, kuru man reāli vajag pašai. tāpēc arī jūtos tik izmisusi par šo problēmu.